<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@canweallgo'>AllGo - An App For Plus Size People</a> /  <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Jau no mazotnes žurnālu vāki pie pārtikas preču veikalu kasēm un reklāmu stendi sievietes ir "apbēruši" ar vēstījumiem, kāds tad ir ideālais ķermenis un patiesais skaistums. Nebūs pārspīlēts, sakot – tas bijis uzbrukums sievietes pašpārliecībai. Vēstījums norādījis, ka, iespējams, esam par daudz resnas, tievas, pārāk izliektas, plakanas, pārāk pumpainas, pārāk rētainas...

Pašlaik situācija lēnām mainās, un šobrīd mēs tuvojamies tādai sabiedrībai, kas vairāk liek pieņemt un mīlēt sevi, neskatoties ne uz ko. Aizvien biežāk izskan arī tāds termins kā "body positivity" jeb ķermeņa pozitīvisms. Vai tiešām šī kustība ir tik laba, kā izklausās? Vai tomēr nav tā, ka vienā svaru kausā liekam saukli "nebūt perfektai, bet tik un tā mīlēt sevi," taču otrā – "darīt sev pāri, bojājot veselību"? Kā tad īsti ir?

Ķermeņa pozitīvisma kustība ir "ierocis", kas var tikt izmantots, lai mēs cīnītos pret ķermeņa negatīvismu, proti, pret lietām, kuras mums vai kādam citam nepatīk un kuras vienkārši mūsos nav maināmas. Mūsu iekšējais velniņš var apgalvot: "Tavs vēders ir pārāk ļengans!" Taču ķermeņa pozitīvisms nozīmē, ka tajā pašā mirklī vēsā mierā spējam atbildēt: "Nē, mans vēders ir pasakains!"

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT