Nils Konstantinovs par vecāku pareizāko rīcību, ja bērna somā atrodi e-cigareti

Kā konstatēt, ka bērnam ir radusies atkarība, kā vispareizāk rīkoties un kādus vārdus izvēlēties, lai savu atvasi nenobiedētu, komentē jauniešu psihoterapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs.

Starptautiskā jauniešu smēķēšanas pētījuma (Global Youth Tobacco Survey - GYTS) dati rāda, ka Latvijā 2019. gadā smēķējuši 18 procenti skolēnu vecuma grupā no 13 līdz 15 gadiem. Šodien situācija nav uzlabojusies, tieši pretēji – biežāk ielās redzami jaunieši, kas lieto šīs ierīces, publiskajā telpā viena pēc otras nobažījušās māmiņas ziņo par gadījumiem, kad viņu bērni pieķerti, smēķējam ierīces, kuru dūmi izgaist tik ātri, ka tos nevar pat pamanīt.

Tomēr vēl svarīgāka problēma šobrīd ir nelegālo produktu alternatīvu ieplūšana Latvijas tirgū. Šodien vairs nav “jāiespringst”, kur tikt pie preces, tos pretrunā likumam reklamē pat sociālajos tīklos, slēgtās draugu grupās. Skumjākais tajā visā ir tas, ka šis, iespējams, lētākais un vieglāk iegūstamais produkts nav sertificēts, tādējādi nav arī drošs un pārbaudīts – nav zināms, kādas vielas ir šķidrumu sastāvā, kādu ietekmi tie atstāj uz bērna veselību, kā ierīce strādā un cik droša tā ir.

Kamēr vieniem šķiet, ka e-cigarešu lietošana kļuvusi par sava veida laikmeta zīmi – tā ir kopābūšanas, stilīguma, piederības kādai grupai izpausme, citi, piemēram, 2020. gada “European Journal of Public Health” publicētais pētījums, meklē kopsakarības vecāku izglītības līmenī un bērnu smēķēšanas tendencēs. Tādēļ visai liela loma šī jautājuma risināšanā ir ne tikai sabiedriskai izglītošanai, ko veic ražotāji, valsts institūcijas un izglītības iestādes, bet arī tam, kā uz šo problēmu skatās un reaģē ģimenē.

Nils Konstantinovs norāda, ka pusaudžu smadzenes raksturo divas lietas – tās ir ļoti plastiskas jeb mainīgas, un tajās notiek milzīgs skaits dažādu svarīgu ķīmisko reakciju. Tieši tādēļ smēķēšana, tāpat kā jebkuru narkotisko vielu lietošana, pusaudžu vecumā rada tik būtiskus riskus – ķimikālijas ietekmē pagaidām vēl trauslo smadzeņu daļu nobriešanu. Tas nozīmē, ka pusaudžiem vielu dēļ var kļūt grūtāk kontrolēt savas emocijas vai uzvedību – viņi ātrāk var kļūt aizkaitināmi, agresīvi vai zaudēt spēju koncentrēties. Un otrādāk – vielas kļūst par vieglu veidu, kā pusaudzim tikt galā ar grūtām emocijām. Kad jūtos nomākts vai uztraucies, tad nomierinu sevi ar “flomāsteru” vai kādu citu vielu. Tādos gadījumos smadzenes neapgūst spēju tikt galā ar stresiem, bet it kā “pierod” pie vielām kā laba palīga. Tādiem pusaudžiem ir liela iespēja izveidoties atkarīgai uzvedībai, jo smadzenes nebūs pietiekami nobriedušas tikt galā pašas saviem spēkiem.

“Tā kā pusaudžu smadzenes ir ļoti mainīgas, tajās ātri “iesēžas” visas lietas – kā pozitīvās, tā negatīvās. Ir taisnība, ka šī iemesla dēļ jauniešiem ātrāk izveidojas atkarīga uzvedība – te ļoti svarīgi, lai ķīmiskās vielas nenonāk smadzenēs pavisam jauniem bērniem un pusaudžiem. Vienlaikus tas nozīmē arī, ka, atšķirībā no pieaugušajiem, pusaudžiem ir vieglāk pārtraukt lietot kaitīgās vielas. Tas parasti notiek, vai nu pusaudzim pieaugot, saņemot vajadzīgo atbalstu no pieaugušajiem, vai arī nomainoties draugu grupai. Pētījumi liecina, ka pusaudža vecumā tieši draugu grupai ir vislielākā nozīmē izvēļu izdarīšanā – ja vēlaties zināt, ko lieto vai nelieto pusaudzis, noskaidrojiet, kāda attieksme pret lietošanu ir viņa tuvāko draugu lokam,” stāsta jauniešu psihoterapeits.

Ikvienas nopietnākas vecāku un bērnu sarunas centrā ir jābūt izpratnei. Izpratnei par to, kāpēc bērns dara to, kas nebūtu vēlams. Smēķēšanas kontekstā ir svarīgi apzināties motivāciju – kāpēc atvase to dara, vai tā ir modes lieta, kas palīdz iekļauties kādā draugu grupā. Tāpat būtiski ir noskaidrot, kādos apstākļos smēķēšana norit – vai bērns to dara ar draugiem, vai viņš to dara, kad ir saskumis, jūtas vientuļš, varbūt tas notiek piespiedu kārtā. Visbeidzot svarīgi ir noteikt, cik regulāri bērns ņem rokā e-cigareti, kas palīdzēs noteikt, cik nopietna ir situācija.

Ir jāsaprot, ka saruna, lai cik vienkārši tas neizklausītos, ir efektīvākais ceļš uz izmaiņām. Konkrētiem aizliegumiem, mājas arestiem, viedierīču atņemšanai ir tendence panākt pretēju efektu – bērns sāks dusmoties, iebilst, un galu galā problēma netiks atrisināta. Vecākiem šādu sarunu gaitā ir jāsaglabā vēss prāts, jāmēģina “iekāpt bērna kurpēs”, jo katrs no mums ir bijis mazs un ir gribējis izmēģināt kaut ko jaunu kaut vai tamdēļ, lai saprastu, ka tas mums neder.

Sociālajos tīklos viens pēc otra parādās video, kur bērnu vecāki uztraucas par atrastajām ierīcēm vai jauniešu pulciņiem, kas vizuāli izskatās nepilngadīgi un smēķē. Mirklī, kad ir noturēta mierīga saruna ar bērnu un tā nav sniegusi gaidāmos rezultātus, respektīvi, problēma kļuvusi nekontrolējama – ir vērts rīkoties un meklēt palīdzību no malas.

Lai arī daži no ražotājiem piedāvā produktu, kura sastāvdaļu starpā nav nikotīna, ir jāapzinās, ka smēķēšana kā process atstāj iespaidu uz bērna vai jaunieša personības izveidi un tā vai citādi var rezultēties atkarībā.