Biežākās dzemdību traumas jaundzimušajiem – atslēgas kaula lūzums un kefalohematomas

Jaundzimušo traumas dzemdību laikā var būt dažādas smaguma pakāpes, taču plašāk pievērsīsimies biežākajām un vieglākajām, kas ir atslēgas kaula lūzums un kefalohematomas jeb lokalizēti asinsizplūdumi zem kaula plēves uz jaundzimušā galvas. Par to, kādās dzemdībās pastāv lielāki riski gūt traumu mazulim, stāsta Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Inese Bļodniece, bet par atslēgas kaula lūzuma īpatnībām un ārstēšanu, kas jaundzimušajiem pat nav īpaši nepieciešama, – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas traumatologs, bērnu ķirurgs Jānis Upenieks. Savukārt divas mammas, Signe un Elīna, dalīsies pašu pieredzētajā ar bērniņu, kas dzemdību laikā lauzis atslēgas kaulu.

Lai arī bērniņam trauma dzemdībās ir bijusi līdzīga, mammu pieredzētais krasi atšķiras. Signe piedzīvoja smagas dzemdības, nepatīkamu attieksmi un pat vardarbību pret sevi (šajā rakstā vari iepazīties ar pieredzes stāstu par vardarbību dzemdībās), bet par to, ka bērniņš guvis traumu, jaunā mamma uzzināja tikai pēc mēneša.

Lūk, fragments no Signes piedzīvotā dzemdību laikā: "Vēlāk, pārcilājot notikumus dzemdību iestādē, atceros, ka vienā no vizītēm pie neonatalogiem ārste čukstus norādīja studentei, kura novērtēja mana bērniņa attīstību, lai pievērš uzmanību pleciņam. Pajautāja: "Vai jūti?", uz ko studente apstiprinoši pamāja... Tātad zināja, bet nekāda rīcība nesekoja, pat neinformēja vecākus. Lai gan saprotams, ka šī trauma mazuļiem dzemdībās var būt pat samērā regulāri, bet – ka nekādas darbības tālāk neseko, ka bērniņš ar lauztu kaulu tiek palaists uz māju, bez pleciņa fiksēšanas, bez vecāku informēšanas... Sāpīgi apzināties, ka varbūt tas notiek ar daudziem, ka tikai sakritības pēc to vispār atklājām. Un kāpēc tas tā notika, kas to lai zina, varbūt tāpēc, ka vecmāte gūlās uz vēdera un spieda. Un, jā, to uzzinot, veicām rentgenu, lai gūtu apstiprinājumu lūzumam. Nekādu taisnības meklēšanu gan tolaik vairs neveicām, jo visas šīs atmiņas bija vēl sāpīgas un svaigas, šķita – ko nu tur cīnīties, norīsim to krupi un aizmirsīsim. Tiesa, arī informācija par instancēm, kas nodarbojas ar šādiem gadījumiem, toreiz nebija plaši pieejama."