Bieži vien šajā vecumposmā pusaudzis var iestrēgt, jo vajadzīgajā mirklī, situācijā vai jau kādā ilgstošā laika periodā nav saņēmis atbalstu no vienaudžiem, vecākiem, skolotājiem. Tas savukārt viņu var ievilināt dažādās neizskaidrojamās vainas, baiļu, neuzticēšanās un vientulības sajūtās, kas nemanot var pāriet vieglos depresijas un vēlāk jau smagākos depresijas traucējumos.
Pusaudžu gados depresija ir sastopama daudz biežāk nekā pārējos dzīves posmos. Viena no sastopamākajām grūtībām ir sliktas attiecības ar vienaudžiem – ignorēšana, izsmiešana, nepieņemšana. Otra svarīgākā depresijas traucējumu attīstības grūtība ir attiecības ar vecākiem. Vecāki bieži vien neizprot, nezina, nejūt, un viņiem patiesi neinteresē, kas notiek ar viņu pusaudzi. Nereti dzirdu sakām: "Ai, tas tāds vecums... Gan jau pāries. Nav ko ņemt galvā." Stop! Jā, iespējams, tas ir raksturīgi viņa tā brīža dzīves notikumam vai emocionālam stāvoklim, taču jābūt vērīgam, ja uzvedībā parādās kas neraksturīgs un netipisks viņam. Tā, piemēram, varētu būt nevēlēšanās ilglaicīgi iet ārā no savas istabas, no savas mājvietas, pusaudzis ir palicis mazrunīgs vai pat nevēlas komunicēt vispār, ir izolējies no draugiem, nevēlas kopīgi ieturēt maltīti un citi līdzīgi, neraksturīgi iemesli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
