Ziemas peldes – kuri no ūdens iznāks kā ieguvēji  (1)

Runājot par ziemas aukstuma peldēm kā mērenu rūdīšanās pasākumu, imunoloģe Tatjana Ļiņova uzsvēra nepieciešamību izvērtēt savu veselības stāvokli: "Numur viens, tas ir piemērots veseliem cilvēkiem, un visu ir jādara pakāpeniski. Es neteiktu, ka es šo aktivitāti ieteiktu visiem."

"Ja jūs ciešat no hroniska stresa vai jums ir kāda no papildu saslimšanām, piemēram, cukura diabēts vai kāda no muguras radiopātijām vai spondilozēm, akūtais stress var pastiprināt esošo saslimšanu, vai jūs varat iegūt kādu no citām, piemēram, elpceļu slimībām. Par to daudz nerunā," stāstīja imunoloģe. Kā piemēru Tatjana Ļiņova min pneimoniju.

Speciāliste skaidroja, ka gatavošanās ziemas aukstuma peldēm ir tas pats, kas gatavošanās maratonam, proti, visu jādara pakāpeniski: "Pirmkārt, nekad nedariet to viens, otrkārt, ja jūs plānojat doties aukstuma peldēs, sāciet vasarā pie mūsu Baltijas apstākļiem peldēt katru dienu! Parasti to mēdz darīt pakāpeniski, sākot no vasaras un palēnām ieejot rudenī."

Eksperte arī norādīja, ka ziemas peldēs bieži vien dodas komandas, kuras pieskata speciāli apmācīts cilvēks: "Viņš iemāca elpošanas vingrinājumus, pareizi sagatavo pirms un pēc šīs procedūras. Arī pēc aukstās peldes pareizi veic sasildīšanās pasākumus, lai pēc tam neiegūtu nevēlamus blakusefektus un komplikācijas, piemēram, slimības lapu un pneimoniju."

Ļiņova piebilda, ka latviešiem tik ļoti iecienītās pirtis varētu būt labāka alternatīva ziemas peldēm: "Mūsu platuma grādos ir ļoti populāras pirtis, pastiprināta sildīšanās un pēc tās – kontrasts – aukstuma dušas vai peldes. Tas ir daudz fizioloģiskāk, ja vērtējam ietekmi uz sirds asinsvadu veselību, bet atkal to ir jādara tikai tajā gadījumā, ja jūs esat vesels un ārsts ir teicis, ka jums šādas aktivitātes ir piemērotas."