Kā rāda socioloģiskās aptaujas rezultāti, 90 procenti respondentu zina, ka insults ir smadzeņu asinsvada nosprostojums vai plīsums, kas izraisa smadzeņu audu bojājumu. Andrejs Millers stāsta: "Sabiedrības zināšanu līmenis par insultu katru gadu pieaug, pateicoties aktivitātēm sociālajos medijos – aktivitātēm, kas saistītas ar insulta atpazīšanu. Pēdējo gadu laikā insulta vienībā nonāk cilvēki, kuriem insults tiek diagnosticēts agrīni. Līdz ar to insulta ārstēšanas rezultāts ir ļoti labs, jo vairāk nekā 60 procentiem pacientu no insulta vienības izrakstās bez būtiskām invaliditātes pazīmēm. Tas liecina, ka iedzīvotāju zināšanas par insulta simptomiem pieaug. Protams, mums vēl daudz jāizglīto un jāinformē sabiedrība, ģimenes locekļi par to, kā jārīkojas nepieciešamības gadījumā."
Ātri reaģēt un sniegt palīdzību saviem līdzcilvēkiem, kuriem parādījušies insulta simptomi, ir pats svarīgākais. Lai arī lielākā daļa respondentu (60 procenti) zina, kādi ir insulta simptomi, tomēr tikai 3 procenti aptaujāto uzskata, ka nešaubīgi spētu palīdzēt līdzcilvēkam, kuram tie pamanīti. "3 procenti ir nepiedodami mazs rādītājs. Sastopoties ar insulta simptomiem, ir svarīgi cilvēkam pēc iespējas ātrāk sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Insults ir ārstējama slimība, tas nav nāves spriedums. Pats galvenais ir uzreiz reaģēt – tas laiks ir ļoti mazs, tās ir tikai 4,5 stundas, kuru laikā pacientam ir jāsaņem palīdzība. Lai līdzcilvēkam spētu palīdzēt, pamanot simptomus, ir jāveic tests "Ā.T.R.I.", kas nozīmē: