Iepriekšējā sērijas "Dārgā psihe" rakstā stāstījām par Anetes un Katrīnas dažādo pieredzi, meklējot psihiatrisko palīdzību. Anete saskārās ar psihiatrijas ne tik palīdzīgo pusi – divu gadu garumā viņa nomainīja vairākus privātajā sektorā praktizējošus psihiatrus, kas sievietei vien izrakstīja medikamentus depresijas ārstēšanai, bet neiedziļinājās problēmas būtībā. Kādā brīdī Anete pat sāka apšaubīt sevi un sliecās ticēt, ka izdomā savas mentālās veselības problēmas, bet, par laimi, galu galā viņa tomēr atrada speciālistu, kurš viņu pienācīgi uzklausīja un arī ir spējis palīdzēt. Savukārt Katrīnas gadījumā problēma bija cita – viņa nedzīvo Rīga, bet psihiatra sievietes dzīvesvietā vienkārši nav.
Šajā rakstu sērijas "Dārgā psihe", kurā runājam par psihiatriskās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Latvijā, rakstā apskatām, kādas ir psihiatriskās palīdzības izmaksas privātajā sektorā, un lūkojam, kāds un cik pieejams ir valsts atbalsts.
200 eiro mēnesī – nesamērīgi dārgi par palīdzību, kas nepalīdz
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
