Melanoma ir viena no nepatīkamākajām ādas vēža formām, kuras ārstešanas jautājums publiskajā telpā izskanējis salīdzinoši bieži. Lai gan šobrīd diagnoze vairs neizskan kā nāves spriedums, neliela pacientu daļa joprojām terapiju nesaņem laicīgi, bet spiesti gaidīt, lai slimība kļūst metastātiska, un tikai tad saņemt ārstēšanu. Vairāk stāsta ''Veselības centrs 4'' dermatoloģe un veneroloģe Lana Mieze, kura ir arī onkoloģe-ķīmijterapeite rezidentūrā Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcā.
Šis stāsts ir par trešās stadijas melanomas pacientiem, kas tiek diskriminēti atkarībā no mutācijas. Pacientiem ar trešās stadijas slimību, kuriem BRAF mutācijas nav, valsts neatmaksā adjuvanto jeb profilaktisko terapiju, lai gan līdzīgas stadijas un smaguma pacienti ar mutāciju var lietot valsts apmaksātu terapiju gada garumā un nozīmīgi samazināt iespēju, ka slimība atgriezīsies. To kā trūkumu konstatējusi onkoloģe-ķīmijterapeite Mieze, kura novērijusi – melanomas risku kontekstā arī dermatologi ir grūti pieejami pacientiem, turklāt ne visiem speciālistiem ir laikmetam un tā iespējām atbilstošas zināšanas.
Kāds īsumā ir ierastais melanomas diagnosticēšanas un ārstēšanas process?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
