Septiņi jautājumi un atbildes, kas jāzina par multiplo sklerozi  (1)

“Multiplā skleroze ir hroniska centrālās nervu sistēmas slimība, kuras laikā rodas imūnsistēmas darbības traucējumi. Proti, imūnsistēma vairs nespēj atšķirt savas šūnas no svešām šūnām, piemēram, vīrusiem un baktērijām. Tādēļ tā sāk kļūdaini uzbrukt veselajiem organisma audiem, konkrētāk – galvas vai muguras smadzenēm. Iekaisuma rezultātā smadzenēs noārdās mielīna apvalks – slānis, kas ieskauj un aizsargā nervus. Mielīnu var salīdzināt ar izolācijas pārklājumu uz elektrības vadiem. Kad aizsargājošais mielīns iekaisuma rezultātā ir bojāts un nervu šķiedra ir atklāta, signāli, kas pārvietojas pa šo nervu šķiedru, var tikt palēnināti vai bloķēti. Tā kā nervu signālu nodošana vairs nav precīza, rodas kustību, redzes, sajūtu, koordinācijas un citi traucējumi,” skaidro Maija Pontāga, LMSA līdzpriekšsēdētāja.

Aizvien nav pilnīgas skaidrības, kas tieši ierosina multiplo sklerozi, taču zinātnieki uzskata, ka ģenētiskā uzņēmība, imūnsistēmas novirzes un vides faktori kopumā var veicināt slimības attīstības risku.

Visbiežāk multiplā skleroze tiek diagnosticēta cilvēkiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem. Taču jāņem vērā, ka šī slimība var attīstīties jebkurā vecumā. Sievietēm multiplā skleroze rodas aptuveni divas līdz trīs reizes biežāk nekā vīriešiem. Multiplā skleroze ir viens no biežākajiem invaliditātes cēloņiem gados jaunākiem cilvēkiem.

Multiplās sklerozes pazīmes un simptomi cilvēkiem var ievērojami atšķirties. Slimībai ir raksturīga pēkšņa pirmo simptomu parādīšanās, kas dažu dienu vai nedēļu laikā pazūd. Simptomi par sevi vairs neliek manīt tādēļ, ka nervu šūnu apvalks ir atjaunojies un izveidojušies perēkļi jeb rētas sadzīst. Diemžēl nākamie paasinājumi var kļūt aizvien spēcīgāki un uzrasties arī jauni un izteiktāki neiroloģiskie traucējumi.

Sākotnēji trešdaļai pacientu parādās sensorie traucējumi, piemēram, dīvainas sajūtas un jušanas problēmas. Šie simptomi bieži ir asimetriski, proti, parādās tikai vienā rokā vai kājā, vai arī kādā citā ķermeņa daļā, un izpaužas kā stīvums, tirpšana vai nespēja just.

Pazīmes:

Multiplās sklerozes diagnostika ir ļoti izaicinošs un sarežģīts process. Nav viena noteikta laboratoriska izmeklējuma vai testa, kā noteikt tās klātesamību. Sevišķi tādēļ, ka agrīnajā stadijā simptomi var būt nespecifiski un raksturīgi vairākām nervu sistēmas slimībām, tāpat arī tiem ir tendence pazust, tādēļ bieži vien no pacientu puses tie paliek ignorēti.

Ņemot vērā multiplās sklerozes mānīgo dabu, tās diagnoze bieži balstās uz citu apstākļu izslēgšanu, kas varētu radīt līdzīgas pazīmes un simptomus, stāsta Maija Pontāga, LMSA līdzpriekšsēdētāja. Taču visbiežāk izmantotā metode, lai diagnosticētu multiplo sklerozi, ir magnētiskā rezonanse. Tās iegūtajos attēlos ir iespējams redzēt multiplās sklerozes perēkļus, ja tādi ir izveidojušies. Būtiski pieminēt, ka diagnozes noteikšana nav vienpersonisks lēmums, to vienmēr nosaka ārstu speciālistu konsilijs.

Zinot multiplās sklerozes daudzšķautnaino dabu, ļoti svarīgi, ka pacienti neignorē agrīnos simptomus un dodas savlaicīgi pie ārsta, pat ja šķiet, ka simptomi ir pārgājuši pavisam.

Multiplo sklerozi nav iespējams pilnībā izārstēt. Taču ārstēšana var palīdzēt uzlabot atlabšanu pēc slimības paasinājumiem, mainīt slimības gaitu, palēnināt to, pārvaldīt simptomus un attālināt invaliditātes risku. Tomēr jāsaprot, ka slimība var nopietni ietekmēt dzīves kvalitāti, radot neatgriezeniskus funkcionālos traucējumus, piemēram, ierobežot kustību spējas.

Multiplās sklerozes ārstēšanas metodes katram pacientam var būt pilnībā atšķirīgas. Tas ir komandas darbs, kurā uzcītīgi jāpiedalās gan pacientam, gan arī ārstējošo ārstu komandai.

Latvijā speciālo multiplās sklerozes terapiju pilnībā apmaksā valsts, un ārstēšanu ir iespējams mainīt un pielāgot pacienta vajadzībām.

Pamanot kādus no minētajiem simptomiem, svarīgi ir tos neignorēt, un pacientam savas veselības stāvokļa izmaiņas vajadzētu pārrunāt ar ģimenes ārstu, kurš spēs attiecīgi izvērtēt situāciju un nozīmēt uz nepieciešamajiem izmeklējumiem. Ņemot vērā, ka viena no pirmajām multiplās sklerozes pazīmēm var būt problēmas ar redzi, ieteicams savlaicīgi doties pie acu ārsta, ja tiek novērotas pēkšņas izmaiņas, jo acu ārsts spēs konstatēt, vai redzes pasliktināšanās ir radusies acs vai redzes nerva dēļ, un attiecīgi nosūtīs pacientu pie neirologa.

Neirologi pacientus pieņem visā Latvijā, taču Rīgā atrodas trīs specializēti multiplās sklerozes centri – Latvijas Jūras medicīnas centrā, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā. Šajos centros strādā augsti kvalificēti speciālisti, nodrošinot slimnieku aprūpi, kā arī pacientu un radinieku izglītošanu.

Multiplā skleroze ir nopietna diagnoze, tomēr ar to iespējams sadzīvot, īpaši sākotnējās stadijās. Uzsākot terapiju, ir lielas cerības, ka pacients ilgi saglabās labu dzīves kvalitāti.

Ārsta ieteikumi ir jāņem vērā nopietni un precīzi jālieto parakstītās zāles. Taču liela nozīme ir arī režīmam – pacientiem jāturpina būt aktīviem, nav ieteicama izolēšanās un pilnīga fizisko aktivitāšu ierobežošana. Mērena slodze, nenonākot līdz pārpūlei, dzīve bez kaitīgiem ieradumiem, izvairīšanās no karstas pirts, dušas un vannas, pietiekama atpūta, pauzes darbā un mājas darbos – šie pamata ieteikumi palīdzēs labāk ierobežot slimības izpausmes.

Multiplās sklerozes pacienti parasti var turpināt darbu, arī savā profesijā, taču jāpatur prātā, ka viņi ātrāk nogurst, ir grūtāk koncentrēties. Ja iespējams, jāizvēlas darbs bez lielas fiziskās piepūles, tas var būt arī nepilnas slodzes darbs. Tāpat arī nav ierobežota ceļošana, jo tā ir viens no veidiem, kā iegūt tik ļoti nepieciešamo atpūtu. Vienīgi ir jāizvērtē, vai iecerētā atpūtas veida intensitāte neradīs jaunas veselības problēmas.