Multiplā skleroze – viltīga diagnoze, kas sabiedrībā aizvien rada neskaitāmus jautājumus. Tās simptomi katram pacientam var būt ļoti atšķirīgi, tāpat arī ārstēšanas metodes ir individuāls process. Tas atkarīgs no tā, kurās galvas un muguras smadzeņu daļās ir izveidojušies perēkļi – nervu vietas, kas ir zaudējušas aizsargājošo apvalku jeb mielīnu. Šos perēkļus var pielīdzināt rētām, kuru dēļ mazinās nervu iespēja pārraidīt signālus, radot imūnsistēmas darbības traucējumus. Vispirms piezogas nespēks un nogurums, kam pēcāk var sekot arī tirpums rokās un kājās, reiboņi, pēkšņas redzes problēmas vai citi iepriekš nepiedzīvoti traucējumi un sajūtas. Ko darīt un kur vērsties, ja ir aizdomas par multiplo sklerozi – uz šiem un citiem jautājumiem atbild Latvijas Multiplās sklerozes asociācija.
Kas ir multiplā skleroze?
“Multiplā skleroze ir hroniska centrālās nervu sistēmas slimība, kuras laikā rodas imūnsistēmas darbības traucējumi. Proti, imūnsistēma vairs nespēj atšķirt savas šūnas no svešām šūnām, piemēram, vīrusiem un baktērijām. Tādēļ tā sāk kļūdaini uzbrukt veselajiem organisma audiem, konkrētāk – galvas vai muguras smadzenēm. Iekaisuma rezultātā smadzenēs noārdās mielīna apvalks – slānis, kas ieskauj un aizsargā nervus. Mielīnu var salīdzināt ar izolācijas pārklājumu uz elektrības vadiem. Kad aizsargājošais mielīns iekaisuma rezultātā ir bojāts un nervu šķiedra ir atklāta, signāli, kas pārvietojas pa šo nervu šķiedru, var tikt palēnināti vai bloķēti. Tā kā nervu signālu nodošana vairs nav precīza, rodas kustību, redzes, sajūtu, koordinācijas un citi traucējumi,” skaidro Maija Pontāga, LMSA līdzpriekšsēdētāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
