Foto: Privātais arhīvs
Kas "Latvijas iedzīvotājam vēderā"? Uz šādu jautājumu pamazām atbild Latvijā 2020. gada izskaņā sāktais Latvijas Mikrobioma projekts, kurā ikviens dalībnieks var uzzināt, kādi mikroorganismi mīt viņa zarnu traktā. Kā palīdz un kaitē dažādas baktērijas? Kāda ietekme zarnās notiekošajam ir uz depresiju, diabētu un dažādām hroniskām slimībām? Un kā varam ietekmēt mikrobiomu, kurš, kā apgalvo zinātnieki, ir pamats veselībai vai hroniskām slimībām? Vai dažāda veida metodes mikrobioma ietekmēšanā varētu būtiski mazināt vai izskaust medikamentu lietošanu? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild Latvijas Mikrobioma projekta vadītājs, profesors, bioloģijas doktors Jānis Kloviņš un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece, Latvijas Mikrobioma projekta koordinatore bioloģijas doktore Ilze Elbere.

Kas ir cilvēka mikrobioms?

Tas ir mikroorganismu un to ģenētiskā materiāla kopums, kas dzīvo cilvēka ķermenī un mijiedarbojas cits ar citu un cilvēka organismu kopumā. Tajā ietilpst baktērijas, sēnītes, vienšūņi un vīrusi.

Pakāpsimies nedaudz atpakaļ, ieskatoties šaurākā pētījumā, kas veikts saistībā ar mikrobiomu. "Mēs pētījām otrā tipa diabēta pacientu reakciju uz terapiju un atklājām, ka noteikts mikrobioms ietekmē atbildes reakciju uz konkrētiem medikamentiem – to iedarbību un blakusparādību rašanos," stāsta Kloviņš. "Ideālā situācijā mēs varētu izpētīt, ar kādu mikrobiomu konkrēts medikaments nesniegs vajadzīgo efektu, tad mēs varētu ieteikt citu medikamentu vai rosināt, kā uzlabot mikrobiomu, lai zāles darbotos. Pagaidām pētījums šādam mērķim notiek retrospektīvi un mazās grupās. Otrs aspekts – varam izskaidrot, kādēļ rodas zināmas blakusparādības. Piemēram, medikaments mazina mikrobioma daudzveidību, rodas brīvas nišas, kur pārspēku var gūt patogēnās baktērijas, tādēļ var rasties vēdersāpes un citas blakusparādības. Arī šajā gadījumā – ja iepriekš noteiktu kādu patogēno baktēriju pārsvaru, varētu vērtēt, kā uzlabot mikrobiomu, pirms lietot medikamentu. Daudzi pētījumi pasaulē ir pierādījuši, ka labs mikrobioms ir daudz efektīvāks nekā medikamenti. Diemžēl cilvēkam izmainīt mikrobiomu nav tik vienkārši, un tas ir nākamais solis, pie kā jāstrādā."

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!