<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@sirajmv'>Husen Siraaj</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Rudens, ziema un pavasaris – jau tradicionāli ir laiks, kad pastiprināti izplatās dažādas zarnu infekcijas, ko sadzīviski saucam par vēdera vīrusiem. Bieži no kolēģiem, draugiem un radiem dzirdam sakām: "Ai, mums piemeties kaut kāds vēdera vīruss". Tieši tā – kaut kāds. Taču vīrusi ir dažādi, turklāt vēl jāpatur prātā, ka organismu var arī saindēt kāda baktērija, kura ieperinājusies kādā pārtikas produktā, retāk, bet mēdz būt, ka cilvēku piemeklējusi kāda ķirurģiska vaina, piemēram, akūts apendicīts, bet vēl var būt tā, ka vēdera vīrusam līdzīgi simptomi liecina par pavisam citu saslimšanu.

Kā atpazīt, kas ir kas, kā rīkoties un cik ilgu laiku būtu jāatturas no kontaktiem ar citiem cilvēkiem, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste dr. Gunta Laizāne.

Viņa apliecina, ka patlaban slimnīcā dominē četras diagnozes – Covid-19 infekcija, vemšana un šķidra vēdera izeja jeb vēdera vīrusi, plaušu karsonis un maziem bērniņiem – apakšējo elpošanas ceļu slimība – bronhiolīts, ko izraisa vīruss. "Patlaban vēdera vīrusu pacientu ir ļoti daudz. Teju katrs, kurš nonāk stacionārā, pamanās saslimt, vai nu esot ciešā kontaktā ar citiem slimnīcā, vai arī jau ierodas slimnīcā gan ar vemšanu un caureju, gan papildus – klepu un iesnām. Vēdera vīrusi izplatās ļoti ātri un viegli – pamatā kontaktu ceļā, piemēram, bērns to var iegūt, pieskaroties lietām slimnīcā, kur atradies iepriekšējais pacients," stāsta Laizāne.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!