17. janvāris – gada depresīvākā diena. Kā atrast labo sliktajā

"Blue Monday" jeb "Zilā pirmdiena" ir diena, kuru dēvē par depresīvāko visā gadā. Par šo dienu pasaule pirmo reizi izdzirdēja 2005. gadā. Precīzu skumjās pirmdienas datumu aprēķina pēc noteiktas formulas, ņemot vērā tādus faktorus kā parādi un iespējas tos atmaksāt, laikapstākļi, aizvadītais laiks kopš Ziemassvētkiem, neveiksmes, cenšoties izpildīt jaunā gada apņemšanās, un vēlmi situāciju mainīt. Jāteic gan, ka šai "matemātiskajai formula" nav zinātniski pamatojuma. "Medical News Today" gada depresīvāko dienu sauc par mītu, norādot uz to kā mārketinga triku, kas palīdz reklamēt un pārdot preces un pakalpojumus. Tāpat tiek uzsvērts, ka šos lielumus ir neiespējami noteikti, tāpēc aprēķins nebūt nav zinātnisks.

Kā raksta "Independent", aprēķinu formulas autors ir psihologs Klifs Arnāls. Viņš nāca klajā ar šo konceptu pēc ceļojumu firmas "Sky Travel" ierosinājuma, kuri pēcāk izmantoja sevis pasludināto gada depresīvāko dienu, lai popularizētu ziemas sezonas piedāvājumus. Pēcāk Arnāls gan pats atzinies, ka formulas pamatā ir pseidozinātne, un viņš nekad nebija vēlējies kādai dienai un janvārim piedēvēt tik lielu drūmumu. Tā vietā Arnāls gribējis cilvēkus iedrošināt un uzmundrināt šo periodu saskatīt kā iespēju dzīvē kaut ko mainīt vai izmēģināt. "Vienalga, vai runa ir par jaunu karjeras ceļu, jauniem draugiem, mešanos jaunā hobijā vai piedzīvojumos, janvāris ir ļoti piemērots laiks, lai pieņemtu lielus lēmumus," tā Arnāls.

Sakritība vai nē, taču ir cilvēki, kuri patiesi janvāra otrajā pusē izjūt skumjas un nomāktību. Jāpiebilst gan, ka vien tas, ka šajā, par gada depresīvo dienu dēvētajā pirmdienā, jūties skumjš un nomākts, nenozīmē, ka tev ir depresija – ilgstošs stāvoklis, ko ārstē speciālista uzraudzībā. Depresijas simptomi ietver nedrošības sajūtu, skumjas, bezcerību, motivācijas trūkumu, intereses zudumu pat pret aktivitātēm, ko parasti cilvēks izbauda. Dažos gadījumos depresija rada pašnāvniecisku noskaņojumu. Ja visi šie simptomi novērojami ilgāk par divām nedēļām, tad gan pastāv pamatots iemesls bažām. Kā atšķirt skumjas no depresijas, vari lasīt šeit.

Iespējams, pāris janvārī aizvadītās nedēļas likušas saprast, ka lielie jaungada mērķi patiesībā nebūs tik viegli sasniedzami. Iespējams, motivācija sasniegusi kritisko robežu. Neuztraucies, strādājot ar sevi un izvēloties piemērotākās stratēģijas, rezultāts neizpaliks! Bet, ja nespēj ar savu dzīvi tikt galā pats, nekautrējies vērsties un lūgt padomu konkrētās jomas speciālistam.

Ir dienas, kad pamosties un jau ir skaidrs – nekas neies kā no rokas. Turpinājumā portāla "Psychology Today" ieteikumi, kas palīdzēs pārdzīvot drūmas dienas.

Nešausti sevi. Pieļaujot kļūdu – darbā, bērnu audzināšanā, partnerattiecības, – sevis šaustīšana ir pirmā un šķietami arī vienīgā pareizā rīcība, taču šajā brīdī svarīgi sev atgādināt, ka visi reizi pa reizei kļūdās. Un tas nav pasaules gals. Šīs situācijas vistiešākajā veidā māca, kā "strādā" dzīve, kā arī palīdz saprast, kuras pieejas vērts integrēt savā ikdienā. Pieņemot kļūmi kā mācību stundu un nekaunoties par notikušo, diena kļūs kaut par kripatiņu labāka. Un arī turpmāk dzīvē būs vieglāk.

Izej pastaigā. Ja ir iespēja ieelpot svaigu gaisu vai arī atvēlēt laiku nekustīgai pasēdēšanai uz soliņa, dari to! Būšana dabā palīdz mazināt stresu un trauksmi. Starp citu, sakāpinātu emociju brīdī bieži vien aizmirstam par vienmērīgu elpošanu, tāpēc neaizmirsti pārliecināties, ka ļauj ķermenim darboties pēc vislabākās sirdsapziņas. Atpūtas mirkļi un fokusēšanās uz savām interesēm ļaus jausties labāk.

Meklē skaisto sev apkārt. Kad viss dzīvē krīt uz nerviem, ļoti grūti ieraudzīt mākoņa gaišo maliņu – pat tad, ja tā ir tiešām zeltaina. Ja došanās dabā nav opcija, pusdienu pārtraukumā vai pēc darba palutini sevi ar muzeja apmeklējumu, došanos uz mīļāko konditoreju vai kaut nelielu līkumu pa tuvējo rajonu. Šķietami sīkumi, ne tā? Bet arī tie šādās dienās jau dod ļoti daudz.

Pieņem dienu kā izaicinājumu. Visticamāk, šī nav pirmā diena dzīvē, kurā jūties slikti. Bet, ja reiz šādas dienas kādreiz piedzīvotas, tas ir uzskatāms piemērs, ka daudzas lietas dzīvē ir pārejošas. Arī sliktās dienas. Atgādini sev, ka ar laiku šīs sajūtas parasti pierimst, un šī apziņa var palīdzēt tikt cauri drūmajam periodam.

Piezvani draugam. Domas par kādu vai kaut ko citu parasti aizvirza prom uzmanību no mūsu pašu problēmām. Tāpat palīdzīgas rokas sniegšana un spēja palīdzēt citam tikt galā ar dzīves likstām parasti veicina arī paša pašsajūtas uzlabošanos. Taču šādās dienās sarunai ar draugu arī par absolūti nenozīmīgām tēmām ir liels spēks.

Viens uzlabojums vidē. Pārbīdi mēbeles, salabo skapīša eņģes vai pabeidz kādu rokdarbu, kuru iesāki jau pirms vairākiem mēnešiem. Ja darbs nav paveicams vienatnē, nekautrējies lūgt palīdzību! Arī šādas aktivitātes kaut uz mirkli liek aizmirst slikto dienu un veicina socializēšanos.

Atrodi filmu, kas interesē. Vienalga, vai skatīsies to mājās, aiziesi uz kino, vai arī izvēlēsies kādu citu, sirdij tīkamāku laika kavēkli. Būtība slēpjas tajā, ka šādās reizēs ārkārtīgi nepieciešams atrast lietu, kuru ar nepacietību visu dienu gaidīt. Šāda tipa laika kavēkļi palīdz "izvēdināt galvu" – vismaz uz kādu brīdi. Un cerams, ka rīt no rīta (vai vismaz aizparīt) dzīve rādīsies jau citās krāsās.