Kādus izmeklējumus parasti veic grūtniecības laikā

Grūtniecības laikā ārsts regulāri veiks asins un urīna analīzes, glikozes slodzes testu. Sekos līdzi topošās māmiņas svaram, regulāri veiks asinsspiediena mērījumus. Ginekologs apskates laikā noteiks dzemdes augstumu, pārbaudīs gaidāmā mazuļa sirdsdarbību.

Pirmajā un otrajā grūtniecības trimestrī tiek veikti skrīningi jeb ultrasonogrāfijas izmeklējumi un asins analīzes. Papildus ultrasonogrāfijas izmeklējumi nepieciešami, ja grūtniecība iestājusies pēc medicīniskās apaugļošanas, ja gaidāmi vairāki mazuļi. Tāpat ārsts noteiks papildu izmeklējumus, ja pastāv priekšlaicīgu dzemdību draudi, hemodinamikas jeb asinsrites traucējumi, nopietnas slimības grūtniecei – cukura diabēts, arteriālā hipertensija, sieviete gaidību laikā lieto antidepresantus, narkotikas, smēķē. Ja sieviete kādreiz pārslimojusi kādu no TORCH infekcijām (T burts – toksoplazmoze, O – "other" jeb citas infekcijas, R – "Rubella" jeb masaliņas, C – citomegalovīruss, H – herpesvīruss), ieteicams nodot analīzes uz visām šo vīrusu antivielām, jo šīs infekcijas var izraisīt iedzimtus defektus auglim. Visbiežāk tie var būt saistīti ar centrālās nervu sistēmas pataloģiju, acu pataloģiju, kurlumu un skeleta deformāciju.

Atsevišķos gadījumos no 18. līdz 23. grūtniecības nedēļai tiek veikta augļa ehokardiogrāfija jeb augļa sirds anatomijas un funkcijas izmeklējumu ar ultraskaņas metodi. To veic, ja topošajai mātei ir I tipa cukura diabēts, vilkēde, rēzus antivielu esamība, grūtniecības pirmajā trimestrī lietoti teratogēni medikamenti vai grūtniecība iestājusies medicīniskās apaugļošanas ceļā. Izmeklējums nepieciešams arī, ja gaidāmā bērna pirmās pakāpes radiniekam ir iedzimta sirdskaite, hromosomu skaita izmaiņas vai sirds ritma traucējumi. Citi iemesli, kad jāveic augļa ehokardiogrāfija, ir sonogrāfijas laikā konstatētas izmaiņas sirdī, izmaiņas augļa sirds ritmā (tahikardija), daudz augļūdeņu, palielināta kakla kroka pirmā trimestra skrīningā, topošajām mātēm, kuras vecākas par 35 gadiem, augļa sonogrāfijas laikā konstatē citu orgānu attīstības īpatnības.

Vairogdziedzera disfunkcija ir otra visbiežāk sastopamā endokrīnā saslimšana grūtniecēm. Grūtniecības laikā vairogdziedzera izmērs palielinās apmēram par 10 procentiem, bet valstīs ar joda deficītu – pat par 30 līdz 40 procentiem. Vairogdziedzera hormoni – tiroksīns un trijodtironīns dubultojas. Ja asins analīzes uzrāda, ka asinīs vairogdziedzera hormonu ir pārāk daudz, tas nozīmē, ka vairogdziedzeris darbojas par ātru – tireotoksikoze. Kad analīzes uzrāda, ka vairogdziedzera hormonu ir par maz, tas nozīmē, ka vairogdziedzeris strādā pārāk lēni – hipotireoze. Abos gadījumos grūtniecei nepieciešama ārsta endokrinologa uzraudzība.

Risks, ka sievietei attīstīties gestācijas diabēts, ir viena no visbiežāk sastopamajām ar aptaukošanos saistītajām grūtniecības problēmām, kas būtiski pieaug, ja pirms grūtniecības sievietei ir paaugstināts ķermeņa masas indekss. Ja ķermeņa masas indekss ir ievērojami palielināts, gestācijas diabēta risks palielinās līdz 8,5 reizēm. Glikozes slodzes tests parāda, vai māmiņai konkrētās grūtniecības laikā nav problēmu ar glikozes vielmaiņas traucējumiem, kas arī zīdainim var radīt vielmaiņas traucējumus, II tipa diabēta attīstību turpmākajā dzīvē un tieksmi uz aptaukošanos.

Izmaiņas maksts mikroflorā mēdz būt dažādu saslimšanu un iekaisumu cēlonis. Veselas sievietes maksts vide ir skāba – pH līmenis ir no 3,8 līdz 4,4. Ja tas ir augstāks, nav pietiekami daudz labo baktēriju, kas kavē mikroorganismu augšanu.

Gan Latvijas ginekologi un dzemdību speciālisti, gan Pasaules Veselības organizācijas eksperti topošajām un jaunajām māmiņām iesaka vakcinēties pret Covid- 19, lai pasargātu sevi un mazuli. Vakcinācija ir droša un ieteicama arī sievietēm, kuras plāno grūtniecību vai baro mazuli ar krūti.

Katrai grūtniecei piemērotākos izmeklējumus un medikamentus sasirgšanas gadījumā ieteiks ārstējošais ārsts.