Katrs grib būt un justies kā savas dzīves noteicējs, un tieši šīs sajūtas izzušana padara mūs nelaimīgus. Kas palīdzēs būt apmierinātākam ikdienas dzīvē un kādai nodarbei katru dienu ieteicams veltīt laiku, Latvijas Televīzijas raidījumam "Revidents" atklāj sertificēts ārsts psihoterapeits Artūrs Ancāns.
Ancāns stāsta, ka bieži vien efektīvs risinājums, lai atgūtu prieku un enerģiju, ir veltīt vairāk laika sev un nodarbēm, kas aizrauj un priecē. To viņš novērojis, konsultējot savus pacientus. Piemēram, liela daļa cilvēku zina, cik svarīgi ir ievērot konkrētu dienas ritmu un kārtīgi izgulēties, taču ne visi to ievēro.
"Cilvēki izvēlas to nedarīt, jo viņi nejūtas, ka viņi ir savas dzīves noteicēji. Viņi aiziet no rīta uz darbu, darbā viņam ir jādara tas, ko, piemēram, priekšnieks viņam liek un, nedod Dievs, ja tas darbs viņam vispār nepatīk, bet ir jādara, jo, piemēram, ir [paņemta] kaut kāda hipotēka," norāda eksperts. "Hipotēka par māju, kuru, starp citu, iespējams, viņš nemaz negribēja, bet vajadzēja. Tas cilvēks atnāk mājās, viņam atkal "kā pienākums" ir jāpaspēlējas ar bērniem, jādara visādi kaut kādi mājas darbi."
Eksperts skaidro, ka visa šī iespaidā, kad pārējie aizgājuši gulēt, cilvēks apzinās, ka viņam arī būtu jādodas pie miera, taču vienlaicīgi saprot, ka tās ir arī pāris stundas, ko veltīt sev. "Es nesaku, kas tas tā ir visiem cilvēkiem, bet, teiksim, ir subgrupa, kuriem tas ir vienīgais veids [kā atpūsties] – tas ir viņu vienīgais laiks sev," pauž Ancāns.
Tāpēc eksperta vērtējumā efektīvs risinājums, lai atgūtu prieku un enerģiju, ir vienkārši vairāk laika veltīt tam, kas priecē mūs pašus: "Ja tev palīdz krustvārdu mīklas, tad risini krustvārdu mīklas. Ja tev palīdz šūšana – šuj. Ja tev palīdz slēpošana, tad ej un slēpo, ja to atļauj laikapstākļi. Ja tev patīk pavadīt laiku ar ģimeni un bērniem, pavadi laiku ar ģimeni un bērniem, cik tas ir iespējams. Ja tev patīk un sagādā prieku palikt vienam, tad pavadi laiku viens."
Turklāt, kad tīkamā nodarbe izvēlēta, pie nospraustā mērķa ir arī jāpieturas. Psihoterapeitu nepatīkami pārsteidzot tas, cik bieži cilvēki sev iestāsta un dažādos veidos atrod pamatojumu tam, lai nedarītu tās lietas, kuras viņi vēlas darīt. "Patiesībā ļoti liela daļa no mana darba ir tā, ka mēs, tā teikt, "pa klucītim" šos dažādos, šķietami loģiskos argumentus brucinām vienu pa vienam. Tad notiek tāda maģiska lieta – cilvēks uzdrošinās darīt kaut ko tādu, ko viņš grib. Un pārsteigums! Viņš paliek priecīgāks!" stāsta Ancāns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
