"Ja mēs gribam uzlēkt augstāk, tad mums ir jāpietupstas," par nonākšanu pie savas būtības Radio SWH raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi" saka veselības treneris un Rūdīšanās skolas dibinātājs Māris Žunda. Tāpat viņš atklāj, kāpēc ir svarīgi kādreiz atteikties no siltuma, komforta un kāda drēbes gabala.
Žundas skolotājs ir pasaulē zināmais nīderlandietis Vims Hofs, kurš ieguvis 26 pasaules rekordus un atklāsmi par ķermeni, cilvēka spējām radis caur traumatisku pieredzi – viņa sieva izdarīja pašnāvību pēc ilgstošas depresijas. Taujāts par to, vai nereti cilvēks pievēršas padziļināti kādai noteiktai jomai pēc šādām traumatiskām pieredzēm, Žunda atzīst, ka drīzāk atbilde ir – jā. "Kā dažreiz saku, ir viens veids, kā nonākt pie savas būtības, – vai nu ļoti ātri dabūt ar zibeni pa galvu, un tad tā varbūtība ir 50 pret 50. Vai arī otrs – nokrist zemāk, tajos dzīves piedzīvojumos, un tad kaut kādā brīdī tikt no tiem ārā," saka Žunda. Viņš norāda, ka tā var būt gan maza bedre, gan liela aiza, piemēram, bērni, projekti, jauns dzīves virziens, kas paver jaunākā versijā.
Viena no lietām, ko veselības treneris māca Rūdīšanās skolā, ir – no kaut kā ir jāatsakās, lai vēlāk gūtu komfortu: "Mums īslaicīgi, apzināti no kaut kā ir jāatsakās. Tas varbūt ir kāds drēbes gabals vai siltums, vai komforts. Jādodas kādā piedzīvojumā aukstumā vai arī kādā padziļinātākā elpas pieredzes praksē, kur kaut kas ir jāpiedzīvo, lai vēlāk mēs saprotam, ka tas jau ir vienkārši un viegli. Tas atver jaunas iespējas paskatīties uz dzīvi citādāk, un tu vairs nevari pateikt, ka tas nav iespējams. Tādā veidā mainās tavs pasaules redzējums." Arī par pievēršanos aukstuma terapijai sākumā Žunda saņēmis dažādus komentārus, ka nebūs labi, kaut kas tiks atsaldēts, taču veselības treneris skatījies uz pozitīvajiem piemēriem, tostarp Vimu Hofu, kura metodika arvien vairāk tiek pētīta un izmantota klīniskajās praksēs.