<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@photologic'>Bruce Christianson</a> /  <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>

Neizskaidrojami fiziski simptomi, sāpes, sirdsklauves, paaugstināts asinsspiediens, lai arī cilvēks ir šķietami vesels. Tas viss var liecināt par veģetatīvo distoniju. Kas īsti tā ir par slimību? Kā to diagnosticē? Kā no tās atbrīvoties? Par to podkāstā "Laimes laboratorija" spriedām ar psihoterapeitu Andri Veselovski.

Lai saprastu, kas īsti ir veģetatīvā distonija, vispirms ir jāzina, ko nozīmē vārdu savienojums "veģetatīvā nervu sistēma", jo tieši ar to ir saistīta šī slimība, iesāk Andris. Viņš skaidro, ka tā ir nervu sistēma, ko var uzskatīt par autonomu. Tā ir atbildīga, piemēram, par to, cik bieži un kā mēs elpojam vai cik bieži sitas sirds. Citiem vārdiem sakot: "Neatkarīgi no mūsu gribas sāk notikt kaut kādi procesi." Šo nervu sistēmu mēs nevaram "ātri un uz sitiena" kontrolēt.

Vaicāts par veidiem, kā sev palīdzēt, Andris min piemēru: bērnam kādu nedienu skolā dēļ sāk sāpēt vēders. "Paliek mājās vienreiz, otrreiz, arvien biežāk, arvien biežāk sāp. Tad tas būtu jānovērš – kas tur ir, kas notiek? Varbūt jāpalīdz tajā priekšmetā, lai jūtas drošāk, lai iet. Atrisināt to problēmu, piemēram, palīdzot ar matemātiku, ar valodu. Tad viņam izdodas, viņš jūtas labi, izdalās prieka hormoni – sistēma noregulējas atpakaļ."

Ko darīt, ja situāciju, kas sagādā grūtības, atrisināt nav iespējams?

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT