Kā pareizi un efektīvi sevi motivēt pēc neveiksmes

Ar padomiem portālā "Psychologies" dalās amerikāņu izcelsmes psiholoģe Emija Ešmora.

Kā teicis viens riska kapitāla jomas profesionālis: "Es nekad neinvestēšu uzņēmumā, kura vadība nav piedzīvojusi neveiksmi". Un daudzi viņa kolēģi piekrīt šim apgalvojumam.

Atbilde slēpjas psiholoģijas apvāršņos. No neveiksmēm mēs iemācāmies to, ko nekad neapgūtu veiksmes gadījumā. Neveiksmes norūda raksturu, un tas tiek augstu vērtēts gan biznesā, gan arī dzīvē.

Brīdī, kad saprotam, ka izgāšanās ir neizbēgama, mūsos notiek cīņa. Mēs sākam šaubīties paši par savu vērtību, mūsu ieguldīto pūliņu un pat par dzīves jēgu. Šīs melnās dienas pēc sakāves atklāj mūsu patieso būtību.

Neveiksmes mums var iemācīt būt empātiskiem pret citiem. Tās mums māca domāt par tiem, kuriem dzīvē ir mazāk paveicies, un palīdz attīstīt toleranci pret citiem. Šīs īpašības ir ļoti svarīgas panākumu gūšanai gan dzīvē, gan biznesā. Ir svarīgi pieņemt savu zaudējumu ar pateicību par šo mācībstundu (pat ja tā izmaksājusi gana dārgi). Neveiksmes piespiež mūs pārdomāt savas darbības – pareizās un nepareizās.

Ja esam piedzīvojuši neveiksmi, tas nozīmē, ka esam riskējuši. Tātad – mums nepietiek ar vidējiem rezultātiem, mēs tiecamies augstāk –, bet tā jau arī ir panākumu atslēga. Sapņi motivē sasniegt augstākus mērķus. Ja mēs sev izvirzām viegli sasniedzamus mērķus, lai izvairītos no neveiksmēm, tad mēs nespēsim pacelties augstāk par vidējo līmeni.

Ja mēs neriskējam, tad arī neko nemācāmies, un tas ir daudz vieglāk, nekā censties sasniegt kaut ko patiesi nopietnu, neveiksmes gadījumā riskējot kļūt par izsmiekla objektu. Lai nepaliktu "viduvējībā", ir jāriskē. Par laimi, pat neveiksmju piedzīvošana, tiecoties sasniegt augstus mērķus, mūs vairāk pietuvina panākumiem, uzsver psiholoģe.

Lai sasniegtu sapņus, ir nepieciešama drosme. Tā nav iedzimta īpašība, bet gan prasme, kuru ir iespējams attīstīt. Mēs kļūstam drosmīgāki, kad riskējam, piedzīvojam neveiksmi, bet pēc tam tomēr sasniedzam panākumus. No evolūcijas psiholoģijas skatpunkta – drosme nav baiļu neesamība, bet gan tik spēcīgas motivācijas klātbūtne, kas liek rīkoties, neraugoties uz šīm bailēm.

Vēlmei sasniegt to, par ko sapņo, jābūt spēcīgākai par jebkādām bailēm piedzīvot izgāšanos. Domām par sapni vajadzētu rosināt arī drosmi.

Sapnis – tie parasti ir lieli mērķi, kurus grūti sasniegt. Ceļš pretim sapnim ir ilgs, bieži vien – mokošs, pilns pārbaudījumiem, piedzīvotām kļūdām un neveiksmēm. Neveiksmes bieži vien notiek neatkarīgi no tā, cik smagi tu strādā, cik esi gatavs un motivēts sapņa piepildīšanai.

Neveiksmes vienalga nākas piedzīvot. Un tās ir vissvarīgākās veiksmes daļas. Mācoties no katras sakāves, mēs varam pielāgot savu ceļu jaunai pieredzei, iedvesmo psiholoģe Ešmora.

Turpinājumā lasi portāla "Cālis" arhīva rakstus par to, kā rast motivāciju dažādos dzīves periodos un kā vieglāk tikt pāri zaudējuma sajūtai, kā savas atvases censties izaudzināt par laimīgiem cilvēkiem... Lai izdodas!

Decembrī, paskatoties kalendārā, bieži vien gribas izberzēt acis un pārliecināties, ka redzētais ir patiesība. Vai tiešām vēl viens dzīves gads jau riņķī? Tas neizbēgami liek pāršķirstīt pēdējo 12 mēnešu dzīves lappuses un saprast, ko nozīmīgu šogad izdevās sasniegt un ar ko patiesībā nemaz tik ļoti nelepojies. Kāds neredzams dzinulis šajā laikā jo īpaši liek domām uzkavēties nākamā gada vīzijas kompānijā un arvien mērķtiecīgāk pievērsties savas sapņu un mērķu kartes veidošanai. Racionāli domājošam cilvēkam var šķist – mani mērķi ir manā galvā. Kamdēļ izniekot laiku, tos vizualizējot? Atbilde ir vienkārša un reizē sarežģīta – jo tā darbojas mūsu smadzenes.

Lasīt vairāk

Mentore un karjeras izaugsmes veicinātāja, liepājniece Andra Strautiņa ir izdevusi pirmo grāmatu – plānotāju latviešu valodā "Tu vari!", kas radīta kā palīgs sākumskolas bērniem, lai apgūtu metodes, kā efektīvāk izvirzīt mērķus, veicināt motivāciju un ticību saviem spēkiem, kā arī pārvarēt grūtības, lai sasniegtu iecerēto.

Lasīt vairāk

Apjomīgi projekti prasa ieguldīt daudz laika, pūļu un koncentrēšanās. Un, pat neraugoties uz vislabāko apņemšanos, reizēm nākas saskarties ne tikai ar ārējiem šķēršļiem, bet arī visbūtiskāko – sevi pašu. Neatkarīgi no tā, vai tas ir darba uzdevums, kursa darbs vai mājas pārbūves projekts, turpmāk aprakstītie padomi, ko piedāvā "Psychology Today", var noderēt ikvienā no minētajām situācijām.

Lasīt vairāk

Pandēmijas jeb tā sauktās "attālinātās dzīves" laiks ir atstājis negatīvu iespaidu uz visas sabiedrības mentālo veselību kopumā, bet bērnu un jauniešu attīstībai kontakts ar vienaudžiem, kas nu jau vairāk nekā gadu tiek ierobežots, ir īpaši svarīgs. Pirmais pilnais attālināto mācību gads tuvojas izskaņai, un gan vecāki, gan skolotāji novēro jauniešos motivācijas trūkumu, sagurumu un apātijas pieaugumu.

Lasīt vairāk

Mūsdienās bieži var dzirdēt: "Bērnus ir pareizi jāmotivē!" Taču ir nepieciešami papildu stimuli, ja īstas intereses nepastāv. Un šis, savukārt, jau ir iemesls aizdomāties, kā rīkojies tieši tu: bērnu piespied vai tikai virzi vēlamajā virzienā?

Lasīt vairāk

Ikviens vecāks satraucas par bērna akadēmiskajiem sasniegumiem, jo mēs zinām, cik svarīgas ir zināšanas un prasmes. Mēs tik bieži raizējamies, ka bērni neizmanto un neattīsta savas spējas pilnībā. Mēs nespējam rast attaisnojumu bērna slinkumam, bezatbildībai un motivācijas trūkumam. Izrādās – visi bērni ir motivēti, vienīgi viņus nemotivē tas, ko mēs, vecāki, uzskatām par labu motivāciju, norāda "Centrs Dardedze" psiholoģe Kristīne Jozauska.

Lasīt vairāk

Vai tev šķiet, ka spējas, intelekta līmenis un talanti lielākoties ir iedzimtas kvalitātes un neko daudz tur nevar mainīt, vai arī pastāvi uz to, ka jebkuras dotības un spējas var attīstīt mācoties, pieliekot pūles un izvēloties pareizās stratēģijas? Atbilde uz šo jautājumu pateiks priekšā, ar kuru domāšanas modeli – fiksēto vai izaugsmes – vairāk soļo pa dzīvi, neizslēdzot iespējamību, ka viens vienkārši dominē nedaudz vairāk par otru. Izaugsmes domāšanas konceptu bērnos var "sēt" jau no mazotnes, lielāku uzmanību pievēršot jautājumiem, kādi bērnam tiek uzdoti. Precīzāk – spējā pavaicāt pareizi, jo tieši tur slēpjas panākumu atslēga.

Lasīt vairāk

Pārmaiņas nevajadzētu uztvert kā nevēlamu dzīves pavērsienu, pat tad, ja tās piezagušās neviena negaidītas. Cilvēkiem ir tendence pieķerties zināmajam un neatlaist to pat tad, ja esam iekļuvuši rutīnas nāvīgajās skavās. Bieži vien mūs apgrūtina pašu pretošanās jaunajam, nevis pārmaiņu process. Iekšējā cīņa pret pārmaiņām rada bailes un nemieru, tādēļ jūtamies pārguruši. Galu galā mēs vienmēr pielāgojamies un lēnām saskatām priekšrocības un pozitīvo arī nezināmajā.

Lasīt vairāk

Visi ir piedzīvojuši brīdi, kad šķiet – neveiksme seko pēc neveiksmes. Un šī sajūta liek justies bezpalīdzīgam, jo notikumus ne vienmēr spējam kontrolēt un pavērst sev par labu. Dažkārt tā var būt mīļotā cilvēka slimība vai iekļūšana autoavārijā, kas izjauc ikdienas ierasto, tik ļoti miermīlīgo un jauko dzīves ritmu, dažkārt šo sajūtu var izraisīt zaudēts darbs, kura dēļ uz naža asmens uzlikta visas ģimenes labsajūta. Lūk, pieci ieteikumi no "Psychology Today" un "Health" ekspertiem, lai dzīves visgrūtākos brīžus pārvarēt būtu vieglāk.

Lasīt vairāk

Vecāki nekad nepārstāj būt vecāki. Tie ir bērna atbalstītāji un sargātāji grūtā brīdī līdz pat mūža galam. Grūtā brīdī galvenais emocionālais un materiālais atbalsts pēc cilvēku un dabas likumiem būtu sagaidāms no vecākiem. Pieaudzis, nobriedis, neatkarīgs cilvēks ne ar vienu nevar rēķināties. Ar vecāku palīdzību un padomu vajadzētu, norāda Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja Dr.med. Gunta Ancāne.

Lasīt vairāk

Vairums mūsu panākumu dzīvē ir atkarīgi no patstāvības, neatlaidības un pašdisciplīnas. Un ir ļoti labi arī bērnus pieradināt pie šīm īpašībām. Kā audzināt bērna gribasspēku?

Lasīt vairāk