Zobus tīrām diennakti gadā. Mazzināmi fakti par 'baltajām krellītēm'

Portāls "Live Science", aprunājoties ar zobārstiem, apkopojis interesantus un mazzināmus faktus par zobiem un to veselību, ko likt aiz auss un izstāstīt draugiem!

Zobārsts Deivids Raiss atklājis savu mīļāko faktu par zobiem – izrādās, ka emalja, kas veido zoba ārējo apvalku, ir cietākā substance (sastāv no viscietākajiem un blīvākajiem audiem) organismā. Taču, neskatoties uz spēcīgo, ārējo slāni, zobi ir arī vienīgā ķermeņa sastāvdaļa, kas nespēj pati atjaunoties. Attiecīgi zaudēto zobu emalju atpakaļ nekad neatgūsi.

Daktere Hanna Kinsela skaidro, ka zobi ir tikpat unikāli kā pirkstu nospiedumi. Divus vienādus "komplektus" atrast nav iespējams. Ja tev patīk skatīties dokumentālās filmas, kurās pēta dažādus noziegumus, visticamāk jau zini, ka zobu nospiedumi bieži izmantoti kā pierādījumi skaļu noziegumu atklāšanā. Kā piemēru var minēt sērijveida slepkavas Teda Bandija lietu, kurš septiņdesmitajos gados vairākos ASV štatos nogalināja vairāk nekā 30 cilvēkus. Daži gan uzskata, ka tehnoloģija, ko izmanto, lai zobu nospiedumus sasaistītu ar kādu noziedznieku, nav uzticama, taču zobu vēsturei aizvien var būt nozīmīga loma pēcnāves identifikācijas gadījumos, vēsta "Dental Research Journal".

Četras minūtes dienā – tieši tik ilgi zobu pucēšanai regulāri iesaka atvēlēt eksperte Alīna Lī Leina. "Zobus vajadzētu tīrīt divas minūtes no rīta un divas – vakarā," portālam "Live Science" atklājusi zobārste. Ja ikdienā ievēro šo rekomendāciju, normālā gadā jeb 365 dienās aptuveni 24 stundas pavadi, tīrot zobus!

Meklējot iemeslus, kāpēc zobi kļuvuši dzeltenāki, ļoti iespējams, domas vispirms ceļo parastu netīrumu virzienā – dzeltenums ir tāds kā traips, un nekas vairāk. Taisnība, ka zobus "krāso" dažādi ēdieni, dzērieni, arī ilgstoša, hroniska smēķēšana pieliek savu negatīvo artavu, agrāk vai vēlāk novedot pie dzelteniem zobiem, taču vaina var slēpties arī citur.

Dentīns ir zoba dziļākā daļa, kas "dzīvo" zem emaljas un var mainīt krāsu dažādu procedūru ietekmē. Viena no tām – zoba kanālu tīrīšana jeb tautā sauktā "nervu, sakņu izraušana". Dentīnam mainot krāsu, tā sāk pamazām rēgoties arī cauri emaljai, no ārpuses radot tumšāka zoba izskatu.

Zobi ir vienīgā cilvēka ķermeņa "sastāvdaļa", kas nespēj pati sevi dziedināt, sacījis Raiss. Taisnība, ka zobu emalja ir ārkārtīgi spēcīga, taču par to ir pienācīgi jārūpējas. Tā, lai vecumdienas varētu sagaidīt ar platu smaidu!

Kā zināt, vai zobi un smaganas par ikdienas aprūpi ir pateicīgas? RSU Stomatoloģijas institūta Terapeitiskās stomatoloģijas klīnikas vadītāja, sertificēta zobārste Anda Brinkmane norāda, ka pirmā nelāgā pazīme ir smaganu asiņošana, kā arī, ja zobi ilgstoši netiek tīrīti, pie smaganu malas zoba emaljā, noņemot aplikumu, būs redzama balta demineralizācijas zona. Paturi prātā, ka neveseli zobi un smaganas ir arī nozīmīgs infekcijas perēklis organismā.

"Katrā zoba struktūrā ir asinsvadi un nervi, kas to padara "dzīvu"," skaidrojusi daktere Leina. "Par "mirušu" zobu sauc tādu, kuram ir nervu audu bojājumi, attiecīgi zūd arī spēja just aukstumu." Izjūtot sāpes pārbaudes laikā, speciālisti parasti vērš īpašu uzmanību to veidam, kā arī veic papildu pārbaudes problemātiskajam zobam, lai konstatētu īsto vainu.

Kad "gudrības" zobi sāk spraukties laukā no smaganām, šķiet, ka visa pasaule pamazām sagrūst. Tas ir viens ārkārtīgi sāpīgs process, ne tā? Lielākajai daļai cilvēku ir četri gudrības zobi – divi augšā un divi apakšā, sacījusi Leina, taču uzsvars ir uz vispārinājumu. Var gadīties, ka cilvēkam nav neviena gudrības zoba, kamēr citam mutē jau pieaugušā vecumā grib izspraukties pat seši, uzsver eksperti. Atkarībā no tā, cik gudrības zobu tev ir, var rasties problēmas atrast tiem pienācīgi daudz vietas. "Bieži vien "gudrības" zobi neizšķiļas blakus citiem, jo daudziem vienkārši ir pārāk mazi žokļi!"

Nav brīnumlīdzekļu, kuru ietekmē uz zobiem nekrātos aplikums – būs vien kārtīgi ar zobu birsti jāpucē katrs zobiņš, noteikti neaizmirstot starpu tīrīšanai izmantot zobu diegu. Taču aplikumā var "dzīvoties" pat 200-300 dažādu baktēriju. Un, lai gan lielākā daļa zobu veselībai ļaunumu nenodara, "īpašās" baktērijas jeb 'Streptococcus mutans' klātbūtne tiek saistīta ar zobu ievērojamu bojāšanos.