Vismazāk vientuļi cilvēki jūtas Ziemeļeiropā, visvairāk – Austrumeiropā

Pierādīts, ka vientulības sajūta ietekmē mentālo veselību un labsajūtu, tai ir saikne ar psihisko veselību un agru nāvi. Minētais pētījums veikts no 2000. līdz 2019. gadam un aptver 113 valstis, publicēts "The BMJ".

Jaunākie ASV pētnieku aprēķini liecina, ka viena trešdaļa iedzīvotāju rūpnieciski attīstītajās valstīs jūtas vientuļi, un viens no 12 cilvēkiem piedzīvo tik dziļu vientulību, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Cik liela ir vientulības problēma globālā mērogā? Uz šo jautājumu mēģināja atbildēt Austrālijas pētnieki, raksta "Health Europa".

Sidnejas Universitātes vadītās pētnieku grupas mērķis bija apkopot informāciju, cik daudz cilvēku pasaulē jūtas vientuļi, lai palīdzētu lēmumu [veselības aprūpē un prevencijā] pieņēmējiem izprast problēmas apjomu un nopietnību. Viņi analizēja pētījumu datu bāzes un 57 dažādu valstu pētījumus, kuros pētīta vientulība no 2000. līdz 2019. gadam 113 valstīs un teritorijās.

Dati bija pieejami par pusaudžiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem 77 valstīs vai teritorijās, jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem 30 valstīs, pusmūža pieaugušajiem vecumā no 30 līdz 59 gadiem 32 valstīs un gados vecākiem pieaugušajiem vecumā no 60 gadiem un vecākiem 40 valstīs.

Datu vairāk un pilnīgāk bija no valstīm ar augstiem ienākumiem (jo īpaši Eiropā), salīdzinot ar valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem.

Kopumā metaanalīzē tika iekļauti 212 aprēķini par 106 valstīm no 24 pētījumiem. Pusaudžiem prevalence uz vientulību svārstījās ap 9,2 procentiem Dienvidaustrumāzijā līdz 14,4 procentiem Austrumu Vidusjūras reģionā. Pieaugušajiem metaanalīze tika veikta tikai Eiropas reģionam, un visās vecuma grupās tika atrasts korelācija ar ģeogrāfisko vietu. Piemēram, vismazākie vientulības rādītāji pastāvīgi tika novēroti Ziemeļeiropas valstīs (2,9 procenti jauniem pieaugušajiem; 2,7 procenti vidēja vecuma pieaugušajiem un 5,2 procenti gados vecākiem pieaugušajiem) un visaugstākā Austrumeiropas valstīs (7,5 procenti jauniem pieaugušajiem). 9,6 procenti pusmūža pieaugušajiem un 21,3 procenti gados vecākiem pieaugušajiem).

Dati nebija pietiekami, lai izdarītu secinājumus par vientulību globālā mērogā, taču pētnieki atzīmēja – pat ja vientulības problēma nebūtu saasinājusies pētījuma periodā, Covid-19 šo problēmu varētu būt padziļinājusi. Pētījums sniedz skatījumu par pirmspandēmijas situāciju.

Ņemot vērā vientulības negatīvo ietekmi uz veselību un mūža ilgumu, autori saka, ka viņu atklājumi pastiprina nepieciešamību pievērsties vientulībai kā svarīgai sabiedrības veselības problēmai.
"Lielās atšķirības vientulības izplatībā dažādās valstīs un reģionos prasa padziļinātu pētīšanu, lai atklātu vientulības virzītājspēkus sistēmiskā līmenī un izstrādātu soļus, lai ar tiem cīnītos," secināja pētnieki.

Astoņu rakstu kolekcijā lasi vairāk par to, kā cilvēki piedzīvo vientulību, kā tā ietekmē dzīvi un traucē izdarīt izvēles.

Vientulība var parādīties katra ikdienā. Nav nozīmes – esi attiecībās vai brīvā statusā. Justies vientuļi iespējams neskaitāmos veidos, piemēram, jaunā darba vai mājokļa vidē, brīžos, kad nesaņem vajadzīgo uzmanību no partnera vai draugiem, vai arī tu ilgojies pēc kā konkrēta. Šis emocionālais stāvoklis tiek pielīdzināts depresijai un pat smēķēšanai kaitīguma ziņā.

Lasīt vairāk

Neizveidot personīgo dzīvi un neapprecēties – agrāk šīs bija teju galvenās sieviešu bailes. Tagad situācija ir mainījusies: mēs zinām, ka sevi ir iespējams realizēt, arī neatrodoties ģimenē. Tomēr daudzas sievietes vientulība joprojām vēl biedē. Un kāds ir šo baiļu iemesls? Un kā pārvarēt šīs bailes?

Lasīt vairāk

Dzīvot zem viena jumta, it kā būt vienai ģimenei, kopā audzināt bērnus un vienlaikus justies kā svešiniekiem – pazīstama situācija daudzās attiecībās. Kādēļ partnerattiecībās cilvēki mēdz justies daudz vientuļāki, nekā esot formāli brīvi?

Lasīt vairāk

Šobrīd visa pasaule piedzīvo krīzi. Ārkārtējās situācijas izsludināšana nākusi ar dažādām izmaiņām mūsu dzīvesveidā – esam mainījuši savus iepirkšanās paradumus, darba vidi, atpūtas veidus un, protams, gribot negribot viens no otra distancējamies. Lai arī šāda ikdiena var sniegt gana daudz pozitīvu emociju, daudziem šis laiks jāpavada vieniem, kas savukārt izraisa vientulības sajūtu, kas atsevišķos gadījumos var būt pat ļoti postoša.

Lasīt vairāk

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 konsultanti no 23. līdz 29. decembrim rīko ikgadējo Ziemassvētku akciju "Uzticies… Tevi dzirdēs un sapratīs".

Lasīt vairāk

Vientulība katram cilvēkam asociējas ar kaut ko citu. Dažiem tas ir laiks, kad tiekties pēc jaunām virsotnēm, būt produktīvam, iespējams, koncentrēties uz draugiem un ģimeni, mesties piedzīvojumos, izbaudīt jaunas emocijas. Ir cilvēki, kuriem šis laiks liekas drausmīgs, viņi nespēj vieni paši izdzīvot, tāpēc izvēlas turpināt attiecības, lai arī jūtas nelaimīgi tajās.

Lasīt vairāk

Vai cilvēks, esot viens, var būt laimīgs? Kā pārdzīvot šķiršanos? Kā sadzīvot ar sabiedrības pārmetumiem tad, ja neesi attiecībās? Tie ir jautājumi, kurus sev kaut reizi dzīvē ir uzdevis teju ikviens. Lai arī sievietēm biežāk nākas saskarties ar stereotipiem par to, ka būt vienai viņai nepiedien un ka attiecības ir viņas dzīves uzdevums, vientulība var sagādāt ciešanas ikvienam – arī vīriešiem.

Lasīt vairāk

Ja vēl salīdzinoši nesenā pagātnē vecāki, kuri vieni audzināja bērnus, tika dēvēti par vientuļajiem, tad pēdējos gados dažādu jomu speciālisti un paši vecāki pret šādu frāzi iebilst, norādot, ka nebūt nejūtas vientuļi.

Lasīt vairāk