Tās nav cigaretes. Vai veipi un citas smēķēšanas ierīces tiešām mazāk kaitīgas?

Palūkosim, kā "aikosi" atšķiras no "saltiem" un veipiem un vai tiešām tvaiks ir nekaitīgāks par dūmiem.

Sāksim ar terminoloģiju: veips – tas ir kompakts inhalators ar aerosola ģeneratoru, kurā nav dūmu, bet ir tvaiks. Veipa lietotājs neieelpo tabakas degšanas produktus, to vietā elpceļos un plaušās nonāk daudz citu vielu, lielākoties – pagaidām neizpētītu. Pasaules Veselības organizācijas oficiālā nostāja: veipu lietošana ir nepietiekami izpētīta gan no veselībai nodarīto kaitējumu, gan no nikotīna atkarības ārstēšanas aspekta.

Pašlaik populārākie veipu veidi ir boksmodi, mehāniskie modi un POD sistēmas. Lai gan lielā mērā ierīču uzbūve ir vienāda – baterijas bloks, akumulators un tvaicējamā šķidruma tvertne –, tiem ir atšķirīgi izmēri, akumulatora jauda, turklāt katram ražotājam ir sava slēgtā "ekosistēma", ko nevar savienot ar citām. Baterijas blokā ir barošanas elementi un sistēmas vadības plate, tvaicējamā šķidruma tvertnē – tvaicētājs un šķidrums tvaicēšanai. Ar slēdzi vai ieelpas raidītāju aktivizējot baterijas bloku, tiek ieslēgta barošanas ķēde, tvaicēšanas tvertnes sildelements šķidrumu pārvērš tvaikos.

Boksmodi veipu tirgū ir senākie, tie izskatās kā kaste ar iemuti. Parasti uz kastītes ir displejs, dūmu apjomu un jaudu iespējams regulēt. Mehāniskie modi ir nesenāki un vienkāršāki, tos nevar regulēt, taču tiem ir visvājākā aizsardzība pret īssavienojumiem. POD sistēmas pašlaik ir vispopulārākās, tās ir vienkārši lietojamas, ietilpst pat vismazākajā kabatā un mēdz būt paredzētas vienas reizes lietošanai. Populārākās vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes Eiropā ir "Salt", ASV – "Juul".

Protams, svarīga ir nevis ierīce, bet gan tas, ko tajā ielej: šķidruma recepte faktiski ir vienāda visiem. Glicerīna un propilēnglikola sajaukums proporcijā 50/50, kam pievienots aromatizators un nikotīns.

Patiesību sakot, šķidrumu itin vienkārši var sajaukt arī mājas apstākļos – tieši tā arī uzplaucis lētāku šķidrumu pagrīdes tirgus. Ja specializētajā veikalā 100 mililitri šķidruma maksās no 30 eiro, tad "no rokām" šādu pašu tilpumu var iegādāties uz pusi lētāk. Vārdu sakot, situāciju var salīdzināt ar marihuānas tirdzniecību valstīs, kur tā ir legalizēta un tiek regulēta ar likumu, un citviet, kur tā nav. Pirmajā gadījumā pircējs skaidri zina preces kvalitāti un psihoaktīvo vielu līmeni produktā, otrajā gadījumā – viss uz privātā ražotāja sirdsapziņas, ieskaitot lietošanas sekas.

Veipa šķidrumiem tiek izmantoti pārtikas aromatizētāji, proti, konfektēs ar ananasu garšu un ananasu šķidrumā ir viena un tā pati viela. Šķidruma derīguma termiņš ir viens gads, nikotīna līmenis tajā var būt atšķirīgs, tas ir sintētisks (iegūts mākslīgi), un tajā nav darvas, kas tiek saistīta ar vēža risku. Šobrīd veipu kaitīgumu galvenokārt saista tieši ar pārtikas piedevām: aromatizatori, nonākot kuņģī, ir nekaitīgi, savukārt, nonākot plaušās, var izraisīt tā dēvēto popkorna slimību (obliterējošs bronhiolīts). Pirmoreiz par šo kaiti sāka runāt, kad tā izplatījās amerikāņu popkorna ražotņu strādnieku vidū: saldā našķa ražošanā tiek izmantots diacetils – tā pati aromatizējošā pārtikas piedeva, ko izmanto veipu šķidrumiem. Prognoze nav iepriecinoša: diacetila tvaiki izraisa neatgriezeniskus bronhiolu bojājumus.

Šī iemesla dēļ daudzviet Eiropā tiek aizliegti aromatizētie šķidrumi, piemēram, Lietuvā jau no šī gada 1. jūlija glicerīna, propilēnglikola un nikotīna maisījumiem būs aizliegtas jebkādas piedevas. Igaunijā un sešās citās ES dalībvalstīs tās jau ir aizliegtas.

Abreviatūras EVALI, ko aizvien biežāk piemin, runājot par veipiem, atšifrējums ir "e-cigarette or vaping product use associated lung injury" — "ar elektroniskajām cigaretēm vai tvaicēšanas produktiem saistīti plaušu bojājumi".

Jēdziens radās 2019. gadā ASV pēc tam, kad tika fiksēti daudzi plaušu slimību gadījumi jauniem cilvēkiem, tostarp ar letālām sekām. Pērn martā ASV reģistrētas 2800 saslimšanas. Satraukumu raisa tas, ka klīniskā aina var būt ļoti atšķirīga: no parasta elpošanas diskomforta līdz akūtam elpceļu iekaisumam, pneimonijai un plaušu alveolu bojājumiem, kam seko nepieciešamība pēc mākslīgās elpināšanas jeb plaušu ventilēšanas sistēmas.

Ārsti uzskata, ka visos šajos gadījumos plaušu bojājumi ir veipošanas rezultāts, taču pagaidām nav skaidrs, kuras vielas tos izraisa. Versija par lipoīdo pneimoniju, proti, iekaisumu, ko izraisa tvaikos esošā eļļainā substance, pēc tam, kad tika veikta 17 EVALI pacientu pēcnāves sekcija, neapstiprinājās. Līdz šim biežāk minētais iemesls ir E vitamīna acetāts, ko nereti izmanto veipa šķidrumu iebiezināšanai. Mirušo pacientu plaušās atrasti arī triglicerīdi, augu eļļas, darva un psihotropās vielas tetrahidrokanabinola smēķēšanas radītās vielas; tomēr vienotu klīnisko ainu šie atklājumi pagaidām neveido.

Protams, arī nikotīns nav nekaitīgs, taču tā daudzumu veipā ir vienkāršāk kontrolēt. Salīdzinājumam – vienā cigaretē ir aptuveni 10 mg nikotīna, asinīs no tā nonāk 1–2 mg. Smēķētāja "ar stāžu" vidējais patēriņš ir viena paciņa jeb 20 cigaretes dienā. Teorētiski viena vienreizlietojamā cigarete paredzēta vienai diennaktij, tā aizstāj vienu cigarešu paciņu; vienā "Dinner Lady" ir 30 mg nikotīna, vienā "Salt" – 20 mg. Veipa šķidrumu stiprums atšķiras pēc nikotīna sastāva: no tā dēvētajām "nullītēm", kurās nikotīna nav, līdz 6 mg uz mililitru, kas tiek uzskatīts par zelta vidusceļu, un 24 mg uz mililitru tiem, kas raduši smēķēt visstiprāko tabaku.

IQOS (no angļu valodas – I Quit Ordinary Smoking – "es pārtraucu parasto smēķēšanu") ļoti daudz uzmanības velta ierīces dizainam, regulāri izlaižot jaunas versijas, savukārt reklāmas stratēģija daudzējādā ziņā līdzīga "Apple". Galvenā ideja "aikosu" popularizēšanai – ierīce tiek pozicionēta kā prestižāka un nekaitīgāka parastās smēķēšanas versija. Eksperti, kā allaž, noraizējušies par to, ka reklāma ietekmē jauniešu prātus un tie, kas nav smēķējuši pirms IQOS parādīšanās, sāks kūpināt, jo vēlēsies būt kopsolī ar laiku. Cigarešu reklamēšana un atklātā tirdzniecība Eiropas Savienībā ir aizliegta kopš 2005. gada, kas krietni samazinājis gados jauno smēķētāju skaitu.

Oficiālā pēdējo gadu statistika liecina: ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju smēķē. Elektroniskos analogus izmanto tikai viens procents smēķētāju, taču piektdaļa no šī viena procenta ir 13–15 gadus veci pusaudži. Tas skaidrojams ar faktu – ar gados vecāku draugu palīdzību ir daudz vienkāršāk iegūt daudzkārt izmantojamu veipošanas ierīci, nevis paciņu cigarešu ik dienu, turklāt, pērkot šķidrumus, pircēja vecums lielākoties netiek prasīts, lai gan pārdevējam ir pienākums to darīt.

Vai veips var palīdzēt pārtraukt smēķēt? Jā, palīdzēs atmest cigaretes, t.i., tabaku, taču atbrīvoties no paraduma periodiski ievilkt plaušās, lai nomierinātu nervus vai koncentrētos, – visdrīzāk, ne!