Gala stadija – pilnīgs un neatgriezenisks redzes zudums. Kas jāzina par glaukomu

Glaukoma ir vairāku slimību grupa, kas bojā redzes nervu – vienu no būtiskākajām redzes sistēmas daļām, kas nogādā redzes signālu no acs tīklenes līdz smadzenēm. Kāpēc ir būtiski zināt par šo slimību un to ārstēt? Neārstētas glaukomas izraisītie redzes traucējumi ir neatgriezeniski un var beigties ar pilnīgu redzes zudumu. "Mūsdienu četrdesmitgadnieki dzīvos pat līdz 110 gadu vecumam. Lai redze saglabātos līdz šim vecumam, nepieciešama agrīna glaukomas diagnostika," teic Juris Vanags, Latvijas Acu Ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Lielākais glaukomas diagnozes noteikšanas izaicinājums ir simptomu trūkums slimības sākumstadijās. Simptomi var parādīties tikai ļoti vēlīnās slimības stadijās, ko skaidro ar lēno slimības gaitu un smadzeņu spēju pielāgoties perifērā redzes lauka zudumam. Tālu aizgājušas slimības stadijās pacientiem var būt grūtības pārvietoties telpā, viņi bieži var nepamanīt blakus esošus objektus, ieskriet durvju stenderē, nepamanīt trepes u.c. Glaukomas gala stadija ir pilnīgs, neatgriezenisks redzes zudums. "Galvenā metode slimības atklāšanā ir acs iekšējā spiediena mērījumi," uzsver Guna Laganovska, Paula Stradiņa KUS, Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja.

Glaukomas izraisītie redzes nerva bojājumi ir neatgriezeniski, bet šo procesu var palēnināt vai pat apturēt, īpaši slimības sākotnējās stadijās. Glaukomu ārstē, samazinot acs iekšējo spiedienu. To var panākt, lietojot medikamentus pilienu veidā, veicot lāzerprocedūras, ārstējot ķirurģiski vai arī kombinējot visas iepriekšminētās metodes.

Parasti slimību sāk ārstēt ar acu pilieniem – gan viena veida pilieniem, gan pilienu kombinācijām – tas ir atkarīgs no glaukomas stadijas un progresēšanas, acs iekšējā spiediena pazemināšanās pakāpes. "Glaukomas izraisītais redzes zudums ir nesalīdzināmi lielāks ļaunums nekā glaukomas pilienu izraisītās blakusparādības, tāpēc nekādā gadījumā tos nedrīkst pārtraukt lietot," norāda Kristīne Baumane, RAKUS Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja.

Jāatceras, ka glaukomas operācija redzi neuzlabo – tā samazina acs iekšējo spiedienu, ļaujot saglabāt atlikušo redzi. "Ja nevarat man atbildēt, kāds ir acs iekšējais spiediens, tad noteikti vajadzētu tuvākajā laikā pierakstīties vizītē pie sava acu ārsta, " rekomendē Ēriks Elksnis, Paula Stradiņa KUS, glaukomas speciālists.

Ļoti bieži glaukoma ir saistīta ar paaugstinātu acs iekšējo spiedienu. Kopumā glaukomas var iedalīt divās lielās grupās – atvērta un slēgta kakta glaukoma, katrai no grupām ir dažāda ārstēšana un prognoze.

Glaukomas iespējamībai ir vairāki riska faktori – galvenie ir paaugstināts acs iekšējais spiediens, pacienta vecums vairāk nekā 60 gadi. Regulāra acs iekšējā spiediena kontrole jāveic jau no 40 gadu vecuma. Glaukomas risks, palielinoties vecumam, pieaug eksponenciāli – jo vecāks, jo lielāka iespēja ar to slimot. Glaukomas risks palielinās atkarībā no šādiem faktoriem: liela tuvredzība, plāna radzene, glaukomas diagnoze ģimenē, pacienta rase (melnādainajiem cilvēkiem ir paaugstināts risks), kā arī dzīvesveids, piemēram, smēķēšana. Nav precīzu datu par glaukomas slimnieku skaitu Latvijā, bet ir zināms, cik daudz pacientiem ir izrakstītas glaukomas zāles, un 2019. gadā tie bija 2-3 procenti.

Kāpēc ir būtiski zināt par šo slimību un to ārstēt? Neārstētas glaukomas izraisītie redzes traucējumi ir neatgriezeniski un var beigties ar pilnīgu redzes zudumu.

Glaukomu diagnosticē, pārbaudot pacienta redzes asumu, mērot intraokulāro spiedienu, veicot gonioskopiju (ar speciālu lēcu nosaka acs priekšējā kameras kakta stāvokli), veicot redzes lauka izmeklējumu, radzenes biezuma mērījumus, veicot redzes nerva fotodokumentāciju, ar optisko koherento tomogrāfiju – redzes nerva šķiedru slāņa un tīklenes ganglionārā slāņa mērījumus. Ļoti bieži, neskatoties uz visiem mērījumiem, glaukomas diagnoze var nebūt pārliecinoši noteikta, tāpēc acu ārsts var nozīmēt atkārtotus izmeklējumus noteiktā laika posmā, lai apstiprinātu diagnozi. Tāpēc pacienti dažkārt tiek nozīmēti uz vizīti vairākas reizes.

Klasisku glaukomas operāciju, lai samazinātu acs iekšējo spiedienu, sauc par sinustrabekulektomiju – tās laikā tiek radīta atvere trabekulārajā tīklojumā ar vārstveidīgu sklēras elementu, kas ļauj acs iekšējam šķidrumam nokļūt ārpus acs, apejot dabīgos atteces ceļus, tādējādi samazinoties spiedienam.

Mazāk invazīvas (tādas, kur ir jāoperē mazākā apjomā) metodes ir dažādi glaukomas drenējošie implanti un minimāli invazīvā glaukomas ķirurģija, bet šo metožu lietošana jāprecizē ar ārstējošo ārstu.