Stress mūsu atmiņu iespaido dažādos veidos. Neiroloģe vērtē, ka neliels stress atmiņai nāk par labu, jo cilvēks pēc dabas ir slinks. Ja stresa nav vispār, arī mācīties ir grūti: "Savukārt tāds mērenais stress, kas ir visoptimālākais mūsu atmiņai, ir, piemēram, kad šodien, gatavojoties intervijai, pašķirstīju kaut ko vairāk [par pārrunājamo tēmu], palasīju. Un tajā brīdī, protams, visu informāciju labāk iegaumēju nekā tad, ja, piemēram, nedēļu atpakaļ zvilnētu uz dīvāna un šķirstītu zinātniskus rakstus."
Gluži pretēji mūsu prātu gan ietekmē milzīgs uztraukums – smadzenes pāršalc stresa hormoni, cilvēks jūtas slikti un nespēj ne koncentrēties, ne arī mācīties.
Labs piemērs nemitīgam satraukumam ir iemesls, kāpēc cilvēki dažkārt sūdzas, ka nespēj atcerēties to, kur tikko nolikuši atslēgas vai televīzijas pulti. Iemesls tam ir satraukums, daudz un dažādas domas, kas šaudās galvā, un nespēja koncentrēties uz to, ko darām te un tagad. "Ir jāmācās darbu atstāt darbā," mudināja eksperte.
Pēc atgriešanās mājās Gudreniece iesaka dažas minūtes vienkārši uzkavēties savā automašīnā. "Ieelpojat, izelpojat, nomierināties un iedomājaties, ka pretī ir vienkārši balts ekrāns. Neļaujot nevienai domai tam pietuvoties, vienkārši koncentrējaties uz šo balto ekrānu. Kad ejat mājās, darāt, liekat mantas – esiet klātesoši, pievērsiet uzmanību tam, ko darāt. Tad arī atkritīs šie jautājumi," stāsta neiroloģe.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
