Kāpēc dažus faktus, notikumus un stāstus atceries gadiem, kamēr citi no prāta izskrējuši jau nākamajā dienā? Atmiņas spēcināšanas un koncentrēšanās spēju tēmu eksperti šķetinājuši Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Revidents".
Neiroloģe Anželika Gudreniece skaidro, ka vidēji katrs cilvēks spēj atcerēties septiņas vienības. "Ja mēs nosaucam vai apskatāmies un mēģinām iegaumēt [attēlus, skaitļus vai vārdus] vizuāli, vidēji varam atcerēties septiņus un plus mīnus divus [simbolus]," uzsver Gudreniece. Vērts piebilst, ka, trenējot atmiņu, šo skaitli var palielināt. Taču, lai gan šī prasme augs, spēja atcerēties, piemēram, vārdus, paliks tāda pati. Šī iemesla dēļ pēc iespējas vairāk jāveic dažādi atmiņas treniņi.
Psihiatrs un Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājs Māris Taube norāda, ka cilvēki lielākoties vislabāk atceras emocionāli piesātinātas pieredzes: "Kaut kas tāds iespaidīgs – vai tas ir salūts vai vēl kas. Tās ir lietas, kas paliek atmiņā, kas trenē šīs kognitīvās spējas, un tas ir ļoti labi. Tās [emocionāli spilgtās pieredzes] tiešām ir jāattīsta – vai tie ir kādi jauni iespaidi, jaunas vietas."
Viens gluži vienkāršs un ikdienā veicams vingrinājums, kas stiprina gan atmiņu, gan spēju koncentrēties, ir aizvien atrast ko jaunu, kas mūs interesē un ko vēlamies izzināt. Kā piemēru var minēt kādu faktu, kas izzināts katru dienu, apmierinot mūsu interesi. Šos faktus pētot, lūkojam pēc interesantiem atklājumiem un radām arī dažādas asociācijas, proti, vizualizējam apgūto: "Piemēram, iedomājos, varbūt, kaujas lauku, pārspēku tajā, kā izskatās kāds karavadonis." Taube uzsver, ka šis ir interesants veids kā mācīties pašiem, kā arī šādi spilgti izdzīvots un pārdomāts fakts ilgāk paliks atmiņā.
Savukārt Gudreniece mudina katru dienu sevi nedaudz izaicināt, tādejādi arī slīpējot prātu un uzmanību: "Piemēram, mājās sākt ar vienu istabu, kuru pārkārtojat. Piemēram, virtuvi, kurā pārkārtojat visu atvilktņu saturu. Un tajā brīdī, kad sākumā ir grūti, pierodat pie jaunās sistēmas, un tas ir šis smadzeņu mācīšanās process." Bet, kad pie jaunās kārtības pierasts, pēc mēneša vai pusotra vēlams kaut ko pārkārtot vēlreiz.
Vēl viens ieteikums ir katru dienu atrast citādāku maršrutu, piemēram, no darba uz mājām. Tāpat ikdienā savu prātu var trenēt ar tik šķietami vienkāršām darbībām kā zobu tīrīšana vai matu ķemmēšana. Ja cilvēks ir labrocis, šīs darbības ieteicams veikt ar kreiso roku.
Iespējams, viens no visneierastākajiem veidiem, kā trenēt atmiņu, ir dažādas šķietami vienkāršas lietas, piemēram, iegaumēt iepirkumu sarakstu ar vizuāli spilgtām un iespaidīgām asociācijām. Neiroloģe arī dalījās piemērā – ciparu sistēmā, kur skaitļus no 1 līdz 10 var aizvietot ar ciparam līdzīgu simbolu. Piemēram, viens ir svece, divi – gulbis, bet trīs ir trejžuburis.
Eksperte stāsta, ka dzīvo atceras labāk nekā nedzīvo, kustīgo labāk nekā nekustīgo un skaļo labāk nekā kluso. Tāpēc, veidojot sarakstu ar lietām, kas jāatceras, tas jāpapildina ar atraktīviem attēliem un asociācijām: "Tātad, iedomājos [puķu] pušķi, kas jāuzdāvina mammai. Un apkārt [tam] lēkā jautra svece. Tas ir pirmais. Otrais, man ir jābrauc uz lidostu, un es nevis pasūtu taksometru, bet gan lielu, koši sarkanu gulbi, kuram uzsēžos virsū, un viņš mani "aizlidina" līdz manai kolēģei. Trešais – jāsalabo telefons. Es iedomājos, kā es to uzspraužu uz trejžubura un aiznesu, līdz man viņu salabo."
Gudreniece arī piebilst, – jo jautrākas un pat absurdākas būs šādas asociācijas, jo vieglāk būs arī atcerēties visu darāmo.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
