rudmate maska Covid-19
Foto: Shutterstock
Saslimšana ar Covid-19 šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza vēl neredzētus apmērus, kā rezultātā daudzi uz savas ādas izjutuši vai tieši šobrīd izjūt, ko tad realitātē nozīmē "saslimt ar kovidu". Daudz tiek runāts par tiem, kuriem pēcāk nepieciešama rehabilitācija, taču tāpat liela daļa tiek sveikā cauri ar nelielu tempertūru, iesnām un galvassāpēm, par kurām pēc dažām dienām jau aizmirsuši. Vai arī tiem, kas reāli ikdienā neizjūt slimošanas sekas, vajadzētu būt bažīgiem par savu veselību un veikt izmeklējumus?

Kā portālu "Cālis" informēja biedrības "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija" prezidente Sarmīte Veide, pēc Covid-19 izslimošanas pacients visbiežāk pie ārsta vēršas ar tādām sūdzībām kā ieildzis klepus, ātrs nogurums, elpas trūkums (biežāk pie fiziskas slodzes), traucēta atmiņas funkcija, arī "smadzeņu migla", parādījušies vai pastiprinājušies miega traucējumi, galvassāpes, jūtami sirds pārsitieni vai paātrināta sirdsdarbība. "Šie simptomi traucē cilvēka ikdienas aktivitātes un ietekmē dzīves kvalitāti. Ģimenes ārsta uzdevums ir uzklausīt pacientu, izmeklēt un izslēgt citus iemeslus bez pārslimota Covid-19, kuru dēļ varētu būt radušās šīs sūdzības," norāda Veide.

Visādi citādi veselam pacientam bez hroniskām slimībām, kurš pārslimojis Covid-19 un jūtas labi, nav obligāti jāvēršas pie ārsta, uzsver ģimenes ārste. "Mēs aicinātu uz vizīti ierasties tiem pacientiem, kam Covid-19 slimības gaita bijusi smaga un ilgstoša, ārstēšanās notikusi stacionārā vai ir saglabājušies kādi simptomi, kas nepāriet vai progresē." Speciāliste vērš uzmanību, ka šis pats princips attiecināms arī uz pārbaudēm. "Šobrīd nepastāv vienotas rekomendācijas tam, ka visiem pacientiem pēc Covid-19 pārslimošanas būtu jāizmeklējas – tam nav pamatojuma. Asins analīzes, plaušu rentgenogrammu vai citus izmeklējumus nozīmēs ģimenes ārsts vai cits speciālists, ja būs tāda vajadzība."

Covid-19 kā jebkura akūta vīrusa slimība ir mūsu organismam izaicinājums, skaidro Veide, un atjaunošanās process katram ir individuāls. "Jāatceras, ka, atšķirībā no citām vīrusslimībām, Covid-19 gadījumā bieži saskaramies arī ar garo Covid-19, kad simptomi ir ilgstoši – dažādās literatūrās definīcija par ilgumu atšķiras, bet tie ir vidēji trīs mēneši pēc akūtās vīrusa fāzes. Tāpēc pacientiem, kam ir garais Covid-19, nevar gaidīt ātru atjaunošanās procesu. Atgriešanās ikdienas dzīvē prasīs vairāk laika un ieguldījumu."


Vērts piebilst, ka pēc mediķu aplēsēm – katrs piektais koronavīrusu izslimojušais cieš no garā kovida jeb hroniskajiem veselības sarežģījumiem, kas nepāriet mēnešiem ilgi. Lai atgrieztos normālā ikdienā, šādiem pacientiem nepieciešama speciāla rehabilitācijas programma. Kā saņemt valsts apmaksāto palīdzību, uzzini šeit, savukārt te apkopotas rekomendācijas ieilguši simptomu izvērtēšanai bērniem.

Ģimenes ārste norāda, ka jebkuras fiziskas aktivitātes rekomendējams atsākt pakāpeniski, neatkarīgi no tā, kā Covid-19 pārslimots. Nepieciešamības gadījumā slodzes noturības atjaunošanai iespējams piesaistīt rehabilitologu vai fizioterapeitu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!