Gata bērnība aizritējusi starp Liepāju un Dobeli, kur viņš līdz piecu gadu vecumam aizvadījis lielāko daļu sava laika. Viņš piedzima redzīgs. Vīrietis stāsta, ka apmēram pusgada vecumā cietis no miokardīta. Tā dēļ viņu aizveda uz slimnīcu Rīgā. Ārstēšanas nolūkā izmantotas ļoti spēcīgas zāles, kas negatīvi ietekmējušas redzi. Tiesa, līdz sešu septiņu gadu vecumam tā bijusi apmierinoša. "Tā nebija vairs ideāla, bet apmēram piecu sešu dioptriju līmenī – plus pieci vai seši. Kamēr vēl tik daudz redzēju, nebija galīgi grūti un sarežģīti, dzīvoju kā normāls bērns," stāsta Gatis.
Kad viņam bija pieci gadi, Gata mamma atradusi informāciju par neredzīgu un vājredzīgu bērnu bērnudārzu Juglā. Gatis tur uzsāka mācības. Pēc tam viņš mācījās un absolvēja Rīgas Strazdumuižas vidusskolu. 15 - 16 gadu vecumā viņa redze vēl vairāk pasliktinājusies. Tad viņam veica arī kataraktas operāciju. Gatis stāsta, ka pavisam redze pazudusi 23 - 24 gadu vecumā. "Kaut kādu spilgtu gaismu redzu, bet tā – nē," viņš piebilst.