Nevienlīdzība, protams, sastopama dažādās dzīves sfērās, taču onkoloģijā tā izpaužas īpaši rūgti, jo jau pati diagnoze ir biedējoša. Šā gada 18. - 19. martā Rīgā notiks Eiropas onkoloģisko pacientu organizāciju kongress "Par vienlīdzību vēža uzveikšanā", ko organizē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība "Onkoalianse" ar Eiropas Parlamenta (EP) Īpašās komitejas vēža uzveikšanai atbalstu. Kongresa galvenais mērķis ir aktualizēt jautājumu par pastāvošo nevienlīdzību vēža ārstēšanā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, kā arī apspriest to ar pacientu organizācijām, veselības aprūpes speciālistiem, politiķiem un EP deputātiem. Ar runu pasākumā uzstāsies arī veselības ministrs Daniels Pavļuts. Kongresa laikā Austrumeiropas un Centrāleiropas pacientu organizācijas parakstīs atklātu vēstuli, kuras pamatā būs galvenie kongresa mērķi, un tā tiks nodota EP, Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības (ES) valstu valdībām.
Un par to arī šajā rakstā – cik dažāda var būt nevienlīdzība, kuru nākas piedzīvot onkoloģijas pacientiem. "Onkoalianses" valdes locekle Olga Valciņa pastāstīs, kādas ir nevienlīdzības formas, biedrības "Dažādas paaudzes par dzīvi" vadītājs Ēriks Mikelšteins un melanomas pacientu atbalsta biedrības "Soli priekšā melanomai" viena no dibinātājām Sondra Zaļupe dalīsies pieredzē, ko paši izjutuši, saskaroties ar nevienlīdzību brīdī, kad centies pieveikt vēzi, bet "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta parādīs faktisko ainu saistībā ar ziedojumu apmēriem tiem vēža pacientiem, kuri kaut kādu iemeslu pēc neiekļaujas valsts kompensētajā ārstniecībā, un kuriem nākas paļauties uz sabiedrības līdzcietību. Dimanta norāda: "Latvijā ir atsaucīgi cilvēki, bet viņi tādi ir ne jau tāpēc, ka pašiem viss ir kārtībā. Gluži pretēji, – ziedotāji zina, ka valstī nav kārtībā ar veselības aprūpi, un lielākā daļa paši ir izjutuši kādas nepilnības, tādēļ arī ir gatavi palīdzēt otram".