Sirds mazspēja tuvplānā

Joprojām sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir vislielākā mirstība, kurā tās apsteidz arī audzējus. Kādas slimības ir biežākās, un vai tas ir līdzīgi Eiropas Savienībā (ES)?

Eiropā sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro slimību ziņā izdalāmi divi reģioni – augsta riska un zema riska. Ap Vidusjūru ir zemāka riska reģions, savukārt Austrumeiropa ir augstāka riska reģionā. Latvijā gandrīz katrs pacients, kurš atnāk pārbaudīt savu veselību, mums ir jātur aizdomās par paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Tāpēc mums mērķtiecīgi jāiedziļinās katra pacienta riska faktoru kopumā. Viena lieta ir saruna ar pacientu, kuram šķiet, ka viss ir labi, bet otrs ir izvērtēt analīzes, asinsspiedienu, pulsu, ēšanas paradumus un varbūt vēl kādu precizējošu izmeklējumu aterosklerozes vai sirds mazspējas noteikšanai. Un tad gadās atrast problēmas. Pārliecībai par profilakses nozīmi jābūt gan pacientam, gan ārstam. Reizēm ārsts savas aizņemtības dēļ nopietnāk uztver tikai to pacientu, kam jau ir veselības problēmas. Tomēr pacienta izpratne un pārliecība ir svarīgākais. Esam rīkojuši neskaitāmas akcijas sirds slimību savlaicīgai atklāšanai, tomēr 40-50gadnieku nekad-nav-laika aizņemtība padara šo uzdevumu ļoti grūtu. Un vēl viens aspekts: vienā valodā būtu jārunā gan ārstam un pacientam, gan arī ārstu palīgiem, māsām un farmaceitiem.