Eksperti: atopiskā dermatīta pacientu diskriminācija ir jānovērš

Atopiskais dermatīts ir hroniska ādas iekaisuma slimība, kurai raksturīgi ādas bojājumi un neciešama nieze dažādās smaguma pakāpēs, un ar to slimo 15-30 procenti bērnu un no diviem līdz 10 procentiem pieaugušo.

Kā norādīja Rīgas Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultātes profesore Ilona Hartmane, patlaban medikamenti lokālai terapijai tiek kompensēti tikai bērniem līdz 18 gadu vecumam, lai gan pastāv inovatīvas iespējas ārstēt vidēji smagu un smagu atopisko dermatītu visās vecuma grupās, nodrošinot ilgtermiņa rezultātu un būtiski uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti. Tajā pašā laikā, piemēram, psoriāzes pacientiem medikamenti tiek kompensēti, atopiskā dermatīta pacientiem nonākot diskriminējamo stāvokli, jo šīs abas ādas slimības ir salīdzināmas to izpausmē.

Savukārt bērnu ārste, alergoloģe un pneimonoloģe Ieva Cīrule atzina, ka atopiskais dermatīts vissmagāk ietekmē tieši bērnus un jauniešus, kuriem ādas stāvokļa dēļ samazinās pašnovērtējums, spēja apgūt mācību vielu, turklāt stiprākos medikamentus potenciālo blakņu dēļ tie nemaz nedrīkst lietot. "Atopiskais dermatīts ģimenes ietekmē daudz nelabvēlīgāk, nekā, piemēram, diabēts. Prakse pierāda, ka šīs slimības ietekmē izjūk ne viena vien ģimene, jo ne visi ilgtermiņā var izturēt bērna kasīšanos un negulētas naktis." Tādēļ ļoti būtiska ir jaunāko terapiju pieejamība, kurām konstatēts arī mazāk blakņu.

Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes asociētais profesors Māris Bukovskis vērsa uzmanību uz to, ka depresijas risks, ja slimība netiek kvalitatīvi ārstēta, palielinās vairāk nekā divas reizes, tāpat būtiski palielinās aptaukošanās, sirds slimību un pārtikas alerģijas risks. "Diemžēl apkārtējā vide un dzīvesveida izmaiņas, kādas piedzīvojam, atstāj ietekmi uz šīs slimības izplatību. Saslimstība pēdējo desmitgažu laikā ar atopisko dermatītu pasaulē ir palielinājusies 2-3 reizes." Profesors norādīja, ka smagos atopiskā dermatīta gadījumos, kad nelīdz tradicionāla sistēmiskā hormonālā terapija, ārstēšanu nepieciešams turpināt ar bioloģiskiem medikamentiem vai citu mērķterapiju, kas ir gan pierādījusi savu efektivitāti, gan kam ir ievērojami mazāk blakņu, salīdzinot ar hormonālo terapiju.

Semināra moderators Dr. med. Romualds Ražuks, Latvijas Universitātes pētnieks, apliecināja, ka pasākuma laikā izskanējušie priekšlikumi tiks iesniegti Veselības ministrijas pārstāvjiem un citiem lēmumu pieņēmējiem veselības politikas jomā, lai pēc iespējas ātrāk panāktu atopiskā dermatīta pacientu stāvokļa uzlabojumu. Mērķis ir panākt lielāku kompensāciju atopiskā dermatīta ārstēšanai, gan kompensējamo zāļu sarakstā iekļaujot jaunus, bioloģiskos medikamentus, gan paplašinot pacientu grupas, kam tiek nodrošināta zāļu kompensācija, iekļaujot arī pieaugušos pacientus.