Bērns četros gados runā 'mandarīnu valodā'... Seši jautājumi audiologopēdei

"Manam puikam ir gandrīz četri gadi un ir logopēdiskas problēmas. Viņš runā daudz, bet "mandarīnu valodā". Piemēram, jauc vietām burtus "j" ar "l", "j" ar "n", "helikopters" ir "ļepopo", "žurnāls" – "ļunta".

Nesaka galotnes. Un tad, kad mācam, tad ir otra galējība – visam galā liek burtu "k" - mammak, tētak, māsak. Šogad jau ir virzība, piemēram, nesaka "paļa", bet "palīgā".

Kā lai vecāki zina, vai vajag logopēdu vai audiologopēdu? Un, vai aizejot pie pirmā (teiksim, logopēda), viņš ieteiks otro (audiologopēdu), ja būs nepieciešams? Kā vispār var nonākt līdz audiologopēdam? Kas ir tie "sarkanie karodziņi", ka to vajadzētu darīt? Piebildīšu, ka bērna tētim ir neliela disleksija."

Atbild audiologopēde: "Es vienmēr saku tā – ja vecākiem ir bažas par bērna runas un valodas attīstību, noteikti vajadzētu konsultēties ar logopēdu vai audiologopēdu. Vispirms interesējaties par pirmsskolas izglītības iestādi, kuru apmeklē bērns – vai tur ir speciālists un vai viņš strādā ar bērniem šajā vecumā. Ja kādu iemeslu dēļ speciālista nav vai tas bērnu nevar novērtēt, meklējiet logopēdu vai audiologopēdu, piemēram, tuvākajās ārstniecības iestādēs, privātpraksēs. Kuru speciālistu apmeklēt?

Abas specialitātes ir "radniecīgas", bet ne vienādas. Noteikti šajā gadījumā var vērsties kā pie viena speciālista, tā pie otra.

Vai logopēds vienmēr ieteiks apmeklēt audiologopēdu? Noteikti nē. Tas vairāk atkarīgs no speciālista. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad bērns ir ilgstoši apmeklējis logopēdu un vecāki atzīmē, ka rezultāti ir lieliski un acīmredzami. Bieži ir arī gadījumi, kad, piemēram, pirmsskolas vai skolas logopēds lūdz audiologopēda konsultāciju, jo šķiet, ka ar savām zināšanām vien bērnam var nepalīdzēt. Un līdzīgi ir audiologopēdiem – mēs bieži iesakām pacientiem konsultēties arī ar citiem speciālistiem, piemēram, neirologu, psihologu, fizioterapeitu. Terapijas process nestrādā, ja skatāmies izolēti tikai uz bērnu un runas/valodas traucējumu. Ir jāprot saskatīt "lielā bilde", visas situācijas veselums un darboties komandā (speciālisti, bērns, vecāki).

Ja ģimenē kādam jau ir runas, valodas, lasīšanas, rakstīšanas traucējumi, noteikti vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību bērna runas un valodas attīstībai."

"Kāpēc bērns, kam tiek lasītas grāmatas, ir daudz fizisku aktivitāšu, ar viņu kopā dzied un dejo, veic visādas nodarbes (Montesori u.tml., ko visi logopēdi iesaka valodas attīstībai), runā "mandarīnu" valodā, bet bērns, kas truli tup pie datora un ēd čipsus, runā kā aktieris?"

Atbild audiologopēde: "Ļoti sirsnīgs ieteikums – nesalīdzināt un šādā veidā nemest "ar akmeņiem" citiem. Jāsaprot, ka vispārējo bērna attīstību ietekmē jebkas, kas ir noticis grūtniecības un dzemdību laikā. Piemēram, pārslimotās slimības, traumas; dzemdību ilgums, skābekļa trūkums…

Arī dažādas pārslimotās slimības vēlāk var sekundāri izraisīt runas un valodas traucējumus. Būtisks faktors ir iedzimtība.

Šobrīd sāk parādīties pierādījumi par konkrētu gēnu, kura mutācijas var izraisīt dažāda veida runas un valodas traucējumus. Manuprāt, šāds atklājums spētu sniegt daudzas atbildes par to, kā un kādēļ iedzimst runas un valodas traucējumi, tomēr pētījumi vēl turpinās.

Šajā situācijas aprakstā es redzu lieliskas lietas, kuras vecāki nodrošina bērnam, veicinot bērna attīstību, tomēr nav minēts nekas, kas tiek veikts tieši runas korekcijai. Varbūt vecāks to nav pieminējis; ir grūti spriest. Gan iepriekšējā situācijā, gan šajā ir ārkārtīgi svarīgi strādāt ar valodas skaņu analīzi un sintēzi – terapijas process ietver prasmes uzmanīgi klausīties, atcerēties, atšķirt un noteikti dzirdētās skaņas, pēc tam mēs mācām skaņas arī pareizi producēt. Ja bērns skaņas nesaklausa pareizi, viņš nespēs arī tās pareizi izrunāt."

"Vai logopēdiskās problēmas ir saistītas ar zobu augšanas ātrumu? Manai meitai ir 1,8 gadi un ir tikai astoņi zobi. Ja nav zobu, tad arī mēlei nav, kur atspiesties un veidot skaņas...? Viņa daudz nerunā, atšķirībā no vienaudžiem."

Atbild audiologopēde: "Zobu augšanas ātrums, bojāšanās vai priekšlaicīga izkrišana īsti neietekmē vispārēju skaņu izrunu. Ja, piemēram, iztrūkst priekšējie zobi, izrunai var būt neliela svelpjoša pieskaņa, bet citādi bērnam būtu jāvar izrunāt valodas skaņas. Frāze: "Viņa daudz nerunā" – drīzāk var liecināt par grūtībām saistībā ar ekspresīvo vai receptīvo valodu. Vienkārši sakot, ekspresīvā valoda ir tas, ko mēs sakām, receptīvā – saprotam. Šajā vecumā bērnam vajadzētu teikt vismaz 50 vārdus vai vairāk. Ja saskaitot visus bērna izrunātos vārdus, skaņas un zilbes ar nozīmi, vārdu ir mazāk, iesaku vērsties pie speciālista."

"Vai audiologopēda ieteiktie vingrinājumi ir tādi, kurus vecāki var pildīt ar bērnu mājās?"

Atbild audiologopēde: "Pavisam noteikti! Terapijas procesā iesaistās visi! Audiologopēds vienmēr sniegs rekomendācijas darbam mājās. Tas ir ļoti būtiski, lai nodarbībās apgūto varētu nostiprināt ikdienā. Es vienmēr nodarbības laikā vai pēc tās vecākiem nodemonstrēju uzdevumu un reizēm arī lūdzu vecākiem to manā kabinetā izpildīt, lai es būtu droša, ka pieaugušais visu ir sapratis pareizi. Reizēm uzdevuma izpildei ir specifiskas lietas, kas jāievēro, lai uzdevums vai vingrinājums tiešām sniegtu pozitīvu efektu; izpildot vingrinājumu nepareizi vai neprecīzi, tam var nebūt rezultāta. Ja speciālists ir ieteicis kādus vingrinājumus darbam mājās, tas nozīmē, ka jūs tos noteikti ikdienā varēsiet izpildīt."

"Man meitai tagad norit ortodontijas kurss un tur, starp citu, ieminējās, ka vajadzēja iet pie logopēda, tad nebūtu tik traki nepareizs sakodiens. Kaut gan, kad viņa bija maza, neviens par logopēdu neko neteica. Cik ļoti logopēdiskā palīdzība var novērst sakodiena problēmas?"

Atbild audiologopēde: "Pacientiem ar sakodiena izmaiņām palīdzēs speciālists, kurš savā darbā izmanto orofaciālo miofunkcionālo terapiju. Man ļoti patika nesen izlasīts kādas ortodontes teiktais: Miofunkcionālā terapija ir audiologopēdijas māsīca". Orofaciālā miofunkcionālā terapija ir metode, kuras pamatā izmanto vingrinājumus sejas, lūpu, žokļu, mēles muskulatūrai. Terapijas mērķis ir palielināt muskuļu tonusu, spēku, koordināciju, veidot jaunus neiromuskulārus modeļus un koriģēt nepareizas muskuļu funkcijas un miera pozīcijas.

Pazīmes, kas norāda uz to, ka var būt nepieciešama šāda speciālista palīdzība ir, piemēram, bieži pavērta mute un mutes elpošana, jau minētās sakodiena izmaiņas, regulāras iesnas, elpošanas traucējumi miegā, košļāšanas un rīšanas grūtības, anatomiskas izmaiņas, piemēram, cieša zemmēles saitīte.

Kādēļ veidojas sakodiena izmaiņas? Nozīmīgs faktors pareizai sejas attīstībai ir lūpu un mēles miera stāvoklis. Tas nozīmē, ka ikdienā lūpām ir jābūt viegli sakļautām un mēlei jābūt piespiestai pie aukslējām (mutes "griestiem"). Tāpat jānorit elpošanai caur degunu – tai jābūt vienmērīgai, klusai, ritmiskai, bez trokšņiem. Šādā veidā lūpas un mēle darbojas kā dabiska ortodontiska aparatūra – tiek veidots spiediens uz žokli no iekšpuses un ārpuses, kas liek augšžoklim veidoties platam. Ja bērns, piemēram, ilgstoši elpo caur muti, žoklim ir tendence augt vairāk uz priekšu un uz augšu, tas ir šaurs un tajā var nebūt vietas visiem patstāvīgajiem zobiem. Šādu traucējumu gadījumā noteikti ir nepieciešama sadarbība starp audiologopēdu un ortodontu, reizēm arī citiem speciālistiem.
Kā daudzus traucējumus, arī miofunkcionālos traucējumus var diagnosticēt jau agrīnā vecumā – bērnam ir pavērta mute, tek siekalas, nepatīk košļāt cietu pārtiku, mēle regulāri ir izbāzta ārā no mutes."

"Meitai ir 2,9 gadi. Runā divējādi – gan kaut kādus vārdus skaidri vai puslīdz skaidri, arī vairākus pēc kārtas (kāpē tā? Tas i man! Atdod pupu! u.tml.), bet tad uznāk, kad runā vispār nesaprotami – aizrautīgi un tā, ka nevienu vārdu nevar saprast. Vēl ir vārdi, kuriem saka pirmo zilbi (mā – māsa). Bērnudārza audzinātāja gan saka, ka tieši tā arī valoda attīstās – sākumā pirmās zilbes, tad pilni vārdi. Tā ir? Vai jāsatraucas? Vai vajag konsultēties ar logopēdu?"

Atbild audiologopēde: "Vecākiem no trīs gadus veca bērna runātā būtu jāsaprot vismaz 75 procenti. Jā, taisnība, ka runa attīstās pakāpeniski – sākumā vārdi var būt neskaidrāki, bet, jo vairāk bērns tos atkārto un lieto ikdienā, kā arī, jo vairāk dzird pareizu vārda izrunu, vārdiem jākļūst skaidrākiem. Divus trīs gadus veciem bērniem arī ir raksturīgi tas, ka pasīvais vārdu krājums (vārdi, kurus bērns saprot) ir izteikti lielāks par vārdiem, kurus bērns ikdienā lieto. Ja bērns ir uztraucies, saviļņots, ļoti priecīgs, viņš var sākt runāt ātri un runa uzreiz kļūst nesaprotamāka. Tomēr, ja ikdienā lielāko daļu bērna runātā nesaprotat, ir vērts konsultēties ar audiologopēdu."

"Kāds procents runas atgūšanā ir insulta slimniekiem? Cik ātri un veiksmīgi tiek atkal iedarbināts runas aparāts?"

Atbild audiologopēde: "Lielā mērā runas un valodas spēju rehabilitācijas rezultāts balstās uz bojājuma lokalizāciju un plašumu, laiku (cik ātri pacientam ir sniegta palīdzība), vecumu un citām saslimšanām. Būtisks faktors ir arī psiholoģiskais aspekts – bieži šie pacienti ir nomākti, trauksmaini, zaudējuši motivāciju, jo pēkšņi ir zaudējuši prasmes, kuras iepriekš likās tik pašsaprotamas un neprasīja nekādu piepūli. Visātrāk uzlabojumi parasti notiek pirmajos mēnešos pēc insulta, tomēr, lai arī cik sen saslimšana būtu notikusi, vienmēr ir vērts konsultēties ar audiologopēdu, kurš strādā ar pieaugušajiem."

*Orofaciālā miofunkcionālā terapija – metode, kuras pamatā izmanto vingrinājumus sejas, lūpu, žokļu, mēles muskulatūrai. Terapijas mērķis ir palielināt muskuļu tonusu, spēku, koordināciju, veidot jaunus neiromuskulārus modeļus un koriģēt nepareizas muskuļu funkcijas un miera pozīcijas.