Ja, izjūtot sāpes, diskomfortu vai kādu citu netīkamu sajūtu ķermeni, pirksti automātiski uz klaviatūras saspiež "Google" vārdu, tu neesi tāds vienīgais. 2019. gada aptaujas rezultāti Amerikā liecināja, ka teju 90 procenti iedzīvotāju, pirms vēršanās pie ārsta, simptomus izpēta tieši pasaulē populārākajā interneta meklētājprogrammā. Un ar šo soli viss ātri vien var aiziet šķērsām. Šoreiz pastāstīsim par svarīgiem aspektiem, kam pievērst uzmanību, lai ar izmeklētās informācijas "patiesumu" nenodarītu pāri savai veselībai.
Mājas apstākļos pašam uzstādīt diagnozi – ar šo aspektu grēko daudzi no mums. Nenoliedzami, ja informācijas atlase ir kvalitatīva un tālu no paviršas, tas var būt pat vērīgs ieguvums problēmas risināšanas procesā, taču nereti speciālisti vērtīgo laiku, ko varētu izmantot pacienta ārstēšanai, tērē ačgārno ieteikumu un informācijas pārrunāšanai. "Kad pacients saka: "Es to "ieguglēju"", uzreiz pie sevis nodomāju, tieši cik daudz greizas informācijas tūdaļ dzirdēšu," portālam "Huffinton Post" sacījusi Beta Olera, ģimenes ārste no "Rooks County Health Center" Kanzasā.
Speciāliste piebildusi, ka liela daļa pacientu arī paši apzinās, ka ar šo rīcību sevi nevajadzīgi uztrauc vēl vairāk. "Neviens no mums nevar atturēties! Un es nevienu arī nevainoju," viņa uzsver. No pozitīvā aspekta – milzīgais interneta plašumos pieejamais informācijas daudzums lielai daļai bijis galvenais virzītājspēks uzsākt diskusijas ar speciālistiem, vēloties veikt konkrētas pārbaudes, kas izslēgtu smagu slimību risku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
