Un tagad uzmodelēsim situāciju. Kolēģis tevi aicina ar viņu kopā novadīt prezentāciju, pasākumu, meistarklasi vai kādu līdzīgu aktivitāti. Tu pieklājīgi šo piedāvājumu noraidi. Turpinājumā seko neliela pārliecināšanas runa, vēloties noskaidrot, kāpēc atbilde bijusi tieši šāda. Tu saki: "Jo es vienkārši negribu." Pārliecināšana ar dažādiem argumentiem turpinās, kolēģim uzsverot, cik lieliska komanda jūs būtu un kāpēc šī ir tik ģeniāla ideja. Un tad tu atbildi, ka ideja pati par sevi tev nebūt nešķiet peļama – tu vienkārši nevēlies to darīt un viss.
Kā raksta portāls "Psychology Today", patiesībā tieši: "Es negribu" lielākoties vienmēr ir galvenais iemesls, kāpēc atsakāmies no kāda piedāvājuma. Realitātē gan daudzi nav gatavi to pateikt skaļi. Precīzi nedefinējamu iemeslu dēļ cilvēkiem ir nepatīkami atzīt, ka iemesls nedarīšanai nav nekas vairāk par tīru nevēlēšanos. Un tad talkā tiek ņemts radošais prāts un piedāvātas visdažādākās variācijas – jo īpaši labi to ikdienā var novērot, meklējot attaisnojumus regulāri neatbildētiem zvaniem, e-pastiem vai ziņām. "Es biju ļoti aizņemts, vispār nebija laika atbildēt" vai "E-pasts kaut kur noklīda, varbūt spama kastītē iekrita" ir ļoti klasiskas atrunas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
