Olu zvaigžņu stundas gaidās. Kāda ir Lieldienu galvenā simbola uzturvērtība

Uztura speciāliste Anita Baumane ir arī mamma un aizrautīga ēdienu gatavotāja, tāpēc ar vērību pētījusi un apkopojusi jaunāko zināmo par olu nozīmi uzturā un kulinārijā: "Olas ir uztura pamatelements ne tikai brokastīs, bet arī izvēlīgu bērnu maltītēs, tās noder ātrām pusdienām vai vakariņām, kā arī ir visu veidu saldo un pikanto ēdienu sastāvdaļa."

Vēl pirms dažām desmitgadēm olām bija diezgan slikta reputācija. Augstā holesterīna līmeņa dēļ, ko satur olas dzeltenums, tās tika uzskatītas pat par neveselīgām un cilvēkiem, kuriem "sliktais" jeb zema blīvuma holesterīns varētu sagādāt problēmas, speciālisti ieteica izvairīties no olu lietošanas. "Holesterīnu saistīja ar sirds un asinsvadu slimībām, tāpēc jebkādi produkti, kas to satur, iekļuva nevēlamo sarakstā. Viena liela ola satur 213 mg holesterīna, kas veido divas trešdaļas no ieteicamā dienas limita. Taču pēc 25 gadu ilgas izpētes ir kļuvis skaidrs, ka holesterīns, ko satur pārtikas produkti, nav īstais vainīgais – piesātinātajiem taukiem ir daudz lielāka ietekme uz holesterīna līmeni asinīs. Trekni piena produkti un trekna gaļa ir labākie piemēri – tie ir bagāti ar piesātinātajiem taukiem un veicina holesterīna ražošanu organismā.

Tiesa, aktuālie pētījumi atklāj, ka holesterīna līmeni asinīs var paaugstināt arī bieža un pārmērīga pārtikas produktu ar augstu fruktozes daudzumu lietošana.

Tā kā holesterīnam organismā ir arī svarīgas funkcijas – tas ietilpst šūnu membrānā, piedalās vielmaiņas procesos, ir dzimumhormonu sastāvā, no dzīvnieku taukus saturošiem produktiem pilnībā atteikties nevajadzētu. Arī ierobežot olu patēriņu uzturā nav vēlams, jo tās ir vērtīgs daudzu uzturvielu avots un tomēr nepaaugstina holesterīna līmeni asinīs," skaidro Baumane.

Pētījumi liecina, ka lielākā daļa veselu cilvēku nedēļā drīkst apēst septiņas olas, nepalielinot sirds slimību risku. "Svarīgi ievērot porciju lielumu, jo olu ēšana pārliekā daudzumā tomēr var būt kaitīga. Vislabāk ir sabalansēt ēdienkarti, līdztekus iekļaujot pārtikas produktus ar zemu holesterīna līmeni un zemu nātrija saturu. Tas ļaus droši baudīt olas bez uztraukuma par holesterīna līmeņa svārstībām," norāda uztura speciāliste.

Pašlaik jau ir daudz pierādījumu tam, ka bez sirdsapziņas pārmetumiem var baudīt pilnvērtīgas olu maltītes. Līdz ar pienu, olās ir visaugstākā proteīnu vērtība jeb zelta standarts. Ola, kas sver 50 gramu, satur:

"Ola ir superprodukts, kas palīdz cīnīties pret daudzām slimībām. Olās esošie karotinoīdi var samazināt ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas risku, kas ir galvenais akluma cēlonis gados veciem cilvēkiem. Uzlabot smadzeņu attīstību un atmiņu var holīna saturs olās," skaidro uztura speciāliste.

Farmaceite Linda Fevraļeva piebilst, ka omega-3 taukskābes un folāti, kas atrodas olās, topošajām māmiņām var palīdzēt veicināt augļa attīstību. "Pirms grūtniecības un tās laikā, lietojot pārtiku, kas satur pietiekami daudz folātu, var palīdzēt novērst nopietnus iedzimtus defektus, tostarp anencefāliju un spina bifida. Ir pierādīts, ka omega-3 ir pozitīva ietekme uz grūtniecību – var palīdzēt novērst priekšlaicīgas dzemdības, samazināt preeklampsijas un depresijas risku mātei, kā arī palielināt bērna dzimšanas svaru."

Ēdienkarti var dažādot, un ik pa laikam tajā iekļaut ne tikai vistu, bet arī paipalu vai pīļu olas. "Paipalu olas, piemēram, satur divas reizes vairāk B12 vitamīna nekā vistu olas. Vērtīgas ir arī pīļu olas, taču tās satur vairāk tauku," atzīst Baumane.

"Visus olu ieguvumus veselībai var realizēt tikai tad, ja tās uzglabā pareizi, un tas nozīmē – ledusskapī, kā arī rūpīgi pagatavo, iznīcinot iespējamās baktērijas," skaidro Baumane. "Bērnībā daudziem ļoti garšoja vecmāmiņas kultenis, kas gatavots no svaigām, jēlām ar pienu un cukuru sakultām olām. Tagad šo gardumu vairs neuzskata par labu desertu, ja nu vienīgi jēlu olu vietā izmanto pasterizētas olas. Jēlas olas patiešām ir bagātas ar olbaltumvielām un citiem mikroelementiem, taču termiski neapstrādātu olu ēšana var būt potenciāli bīstama, ja tajās atrodamas salmonellas – baktērijas, kas izraisa caureju, drudzi, krampjus un vemšanu," skaidro uztura speciāliste un brīdina, ka, parādoties šādiem simptomiem, nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Farmaceite uzsver, ka ir vēl kāds labs iemesls ēst olas – tās palīdz uzturēt sāta sajūtu. Fevraļeva piedāvā brokastis, ko pati ir iecienījusi: "Ola, šķēle pilngraudu grauzdiņa un puse greipfrūta ir lieliskas mazkaloriju brokastis, kas liek aizmirst par izsalkumu līdz pat pusdienām."

Uztura speciāliste šādu izvēli atbalsta. Viņa uzsver, ka, piemēram, arī zaudējot svaru, ir svarīgi sakārtot tādu uztura programmu, kas vienlaikus ir gan dabiski bagāta ar uzturvielām, gan novērš bada sajūtu starp ēdienreizēm. Ola tādām maltītēm ir lieliska sastāvdaļa.

"Protams, ir svarīgi zināt savu holesterīna līmeni asinīs un pārrunāt ar ārstu par turpmāko holesterīna un piesātināto tauku iekļaušanu ēdienkartē. Cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni jāievēro ārsta ieteikumi ne tikai par olu ēšanu, bet arī par diētu kopumā," teic Baumane.

Taisnība, ka olām ir arī trūkumi. Tās nesatur:

Tieši šī iemesla dēļ olu ēdienus ieteicams papildināt ar svaigu dārzeņu salātiem un šķēli pilngraudu maizes.

Vai zināji, ka vecākas olas ir vieglāk nomizojamas nekā svaigas? Anita Baumane iesaka: "Ja vēlaties, lai krāsotās Lieldienu olas ir viegli notīrīt, iegādājieties olas vismaz nedēļu pirms vārīšanas un pēc vārīšanas uzreiz paturiet aukstā ūdenī. Ņemiet vērā, ka vārītas olas ledusskapī var uzglabāt līdz vienai nedēļai."