<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@andrazlazic'>Andraz Lazic</a> /  <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Viņus apglabāja kopā – mammu Anastasiju un jaundzimušo dēliņu Andreju. Mācītājs tā atļāva. Viņi abi devās mūžībā vienas diennakts laikā, atstājot aiz sevis sērojošos tuviniekus, kuri gaidīja dienu, kad svinīgi abus varēs vest mājās no slimnīcas dzemdību nodaļas. Nu jau apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš vīrs un tētis Aleksejs nezina, kur rast mieru, kā aizgaiņāt domas par to dienu, kad nācās atvadīties – sākumā no ilgi gaidītā dēliņa, bet pēcāk arī no sievas. Mazais Andrejs piedzima jau nedzīvs, bet viņa māmiņa mira vairākas stundas pēc dzemdībām – zaudējusi lielu daudzumu asiņu un tā arī neatguvusies pēc bezsamaņas. Sērojošie piederīgie uzskata, ka notikušajā daļēji ir meklējama ārstu vaina.

Pagājušajā gadā grūtniecības un dzemdību laikā mira piecas sievietes – par vienu vairāk nekā 2020. gadā. Arī šogad jau ir reģistrēti mātes mirstības gadījumi, no kuriem viens saistīts ar to, ka sievietei bija Covid-19 infekcija. Šie ir provizoriskie statistikas dati, ko apkopojis Slimību profilakses un kontroles centrs un ar kuriem portālu "Cālis" iepazīstina Latvijas galvenā dzemdniecības speciāliste, Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste profesore Dace Rezeberga. Pēc viņas teiktā, mātes mirstības rādītāji jau vairākus gadus ir stabili, nemainīgi, taču priecīgā ziņa ir tāda, ka pagājušajā gadā ir samazinājusies perinatālā mirstība. Reālos skaitļos tas tāpat ir daudz – ap 120 bērniņiem, taču, vētījot datus par mirstību uz 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušajiem mazuļiem, ir redzams samazinājums. Katrai ģimenei bērniņa vai grūtnieces zaudējums ir traģēdija, taču Rezeberga uzsver, ka dzemdībās allaž pastāv dažādi riski un, pat neraugoties uz straujo medicīnas tehnoloģiju attīstību un mediķu nemitīgo kvalifikācijas paaugstināšanu, šādi gadījumi notiek.

Rakstā pastāstīsim Anastasijas ģimenes stāstu un par tās centieniem noskaidrot, vai patiešām ārsti darīja visu, lai glābtu mammu un mazuli. Jāpiebilst, ka, saudzējot ģimeni lielajās sērās, vārdi ir mainīti. Savukārt profesore Rezeberga iezīmēs situāciju valstī kopumā saistībā ar mātes un perinatālo mirstību, izskaidrojot arī lietas, ko dažreiz nav iespējams mainīt, kā arī to, cik daudz valstī ir darīts pēdējo gadu laikā, lai iespējami mazinātu riskus, ka grūtniecības un dzemdību laikā notiek šādi traģiski negadījumi.

Diena, kura uz mūžu paliks melnā plīvurā tīta

Anastasija bija 30 gadus veca sieviete, un šī bija viņas otrā grūtniecība. Pirmā noslēdzās pirmajās pāris nedēļās – bērniņš nebija ieligzdojies mammas dzemdē. Taču šoreiz viss gāja kā pēc grāmatām. Visas analīzes, izmeklējumi bija labi, tikai vienā reizē asinsanalīzēs uzrādījušies asins recēšanas traucējumi. Grūtniecību uzraugošais ārsts nozīmējis medikamentus un solījis, ka viss būs kārtībā, stāsta Aleksejs, kurš zaudējis dzīvesbiedri un dēliņu.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!