Uzaugt bērniem bez cigaretēm ir mūsu atbildība

Jau no 16 gadu vecuma kā brīvprātīgā darbojos Bērnu klīniskās slimnīcas onkoloģijas nodaļā, rīkojot dažādas palīdzības akcijas bērniem. Vienlaikus esmu izveidojusi biedrību "BērnuDraugi", kurā ar citiem brīvprātīgajiem palīdzam krīzes apstākļos nonākušajām ģimenēm. Esmu redzējusi to bezpalīdzību cilvēku acīs un sirdīs. Tāpēc, ja mēs katrs pieliksim savu artavu, tad varam mainīt lietu kārtību un izglābt daudzu cilvēku dzīves nākotnē.

Onkoloģija ir otrs visbiežāk sastopamais mirstības cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām. Tieši plaušu vēzis ir galvenais no visiem vēža paveidiem, ik gadu aiznesot līdzi ap 950 cilvēku dzīvības. Cīņa pret vēzi pasludināta par vienu no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. Saslimstība ar šo slimību strauji pieaug arī Latvijā, un tas ir viens no galvenajiem pāragras mirstības cēloņiem.

Kāpēc mani tas satrauc? Mums ir visas iespējas sekot pasaules praksei un pieņemt gudrus lēmumus, lai nākamās paaudzes neuzaugtu tradicionālo cigarešu atkarībā. Lai arī atkarības pastāvējušas, tomēr cigaretes nes dzīvības riskus. Kuri vecāki vēlas, lai viņu bērni sāktu smēķēt?

Šajā jomā drosmīgu soli ir spērusi Jaunzēlande, kurā parlaments ir nobalsojis par cigarešu tirdzniecības aizliegumu bērniem, kas dzimuši pēc 2004. gada. Līdzīgu priekšlikumu ir paudis arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs, kas aicina arī Latvijai sekot šim piemēram un ir sagatavojis priekšlikumu aizliegt tirgot cigaretes pēc 2008.gada dzimušajiem.

Manuprāt, šis ir pareizs solis, jo atbildīgās iestādes – Veselības ministrijas un citas nav spējušas sekmīgi cīnīties ar šo problēmu jau daudzus gadus. Kā kustība esam tīklojumā ar citām līdzīgām organizācijām pasaulē un var secināt, ka arvien vairāk valstis meklē gudrus risinājumus, lai smēķētājs izvēlētos alternatīvas savai nodarbei. Šajā jomā labi sasniegumi ir Skandināvijas valstīm, kuras jau vairāk nekā desmit gadus maksimāli novirza smēķētājus uz citām alternatīvām, lai tādā veidā atteiktos no smēķēšanas. Tas ir devis rezultātus, jo tradicionālo cigarešu smēķētāju skaits ir kļuvis nenozīmīgs. Piemēram, Zviedrijā jauniešu vidū tikai trīs procenti ir smēķētāju un tā ierindojas starp Eiropas valstīm ar zemāko onkoloģisko saslimstības īpatsvaru.

Bet atgriežoties pie mūsu kustības mērķiem – mums ir svarīgi, lai skolās neienāktu cigaretes. Eiropas Savienībā katrs otrais smēķētājs nomirst priekšlaicīgi, vidējais smēķētāju mūža ilgums ir par 14 gadiem īsāks. 25 procentos gadījumu nāves cēlonis ir smēķēšanas izraisīta slimība. Trešais biežākais nāves cēlonis ES ir plaušu vēzis, kas vairāk nekā 80 procentos gadījumu ir smēķēšanas sekas. Latvijā liels smēķētāju īpatsvars ir jauniešu vidū – no 15 līdz 24 gadi smēķē 25 procenti.

Šie skaitļi runā paši par sevi. Uz skolu pleciem mēs nevaram uzlikt atbildību par smēķēšanu. Smēķēšanas izskaušanai ir vajadzīga proaktīva valsts rīcība un tālredzīga politika, kas nebalstās tikai ar "aizliegumiem" un akcīzes nodokļu celšanu. Svarīgi arī sabalansēt, lai bērnu starpā aizliegumi neveicinātu alkohola patēriņu un narkotiku lietošanu. Kustības "Latvijas bērni bez cigaretēm" viens no mērķiem ir kopā ar citām līdzīgām organizācijām ārvalstīs pētīt un analizēt cigarešu atkarības iemeslus un arī citu valstu pieredzi, kā to mazināt gan jauniešu, gan jau pieaugušo vidū, vēlāk sekmējot šo labo prakšu pārņemšanu arī Latvijā. Mēs vēlamies kļūt par sadarbības balsi pie politikas veidotājiem.