Sirds mazspēja skar diezgan lielu daļu sabiedrības, un, cilvēkiem novecojot, tai ir tendence kļūt aktuālai. Tā kā šo slimību ļoti bieži izraisa citas kaites, visiem spēkiem jācenšas to nepieļaut. Taču, ja sirds mazspēja tomēr konstatēta, lūk, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra invazīvā kardiologa, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesora Kārļa Trušinska ieteikumi turpmākai dzīvei.
Atpazīt situācijas, kad steidzami jāmeklē medicīniskā palīdzība
Par slimības pasliktināšanos jeb dekompensāciju liecina elpas trūkuma parādīšanās pie mazākām fiziskām slodzēm, un to atvieglo atpūta. Praksē šīs pazīmes, īpaši sievietēm, reizēm grūti atšķirt no stenokardijas tipa sāpēm, kas rodas sirds asinsvadu nosprostojuma dēļ. Par sirds mazspējas pasliktināšanos liecina arī vajadzība pēc augstāka galvgaļa guļot vai pat nepieciešamība sēdēt naktī, kas atvieglo simptomus. Būs vajadzīga ģimenes ārsta vai kardiologa palīdzība, jo svarīgi neļaut šai situācijai progresēt un savlaicīgi pastiprināt ārstēšanu. Stāvokļa smaguma novērtēšanai līdztekus sirds ultraskaņai jeb ehokardiogrāfijai būs nepieciešamas arī asins kardioloģisko marķieru analīzes (piemēram, NTproBNP), kuras patreiz valsts nekompensē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
