Domāju, katrs ginekologs Latvijā saskāries ar pacientu aizspriedumiem pret hormonālo kontracepciju, kas nereti pieņem teiksmainus apmērus. To apstiprina arī "skrinings.lv" janvārī veiktais pētījums par Latvijas sieviešu attieksmi pret kontracepciju, kas visai precīzi identificē galvenās problēmas un izaicinājumus. Diemžēl jāsecina, ka sievietes vairāk uztraucas par ārējo izskatu, nevis reālām veselības problēmām – 55 procenti sieviešu aptaujā pauž, ka baidās lietot hormonālās kontracepcijas tabletes, jo varētu pieņemties svarā. Šie un līdzīgi mīti ir rūpīgi kopti jau gadu desmitiem, un meitenes izaug ar aizspriedumiem, kaut arī realitātē hormonālā kontracepcija ne tikai pasargā no nevēlamas grūtniecības, bet arī uzlabo sieviešu dzīves kvalitāti.
Katram ārstam ir noteikts pacientu loks, pēc kura veidojas priekšstats par to, cik zinoši vienā vai otrā jomā ir pacienti. Manā pacientu lokā ir daudz jaunu un izglītotu sieviešu, tomēr arī es situāciju raksturotu kā vidēji sliktu. Kopumā sieviešu zināšanas par kontracepciju, salīdzinot ar 10 gadu senu pagātni, lielākoties nav uzlabojušās un stagnē.
Viena no lielākajām problēmām ir pārtrauktais dzimumakts kā kontracepcijas metode, kas ne tikai nav mūsdienīga, bet arī nav droša, jo nepasargā no nevēlamas grūtniecības vai seksuāli transmisīvām slimībām. Un tomēr manu pacientu vidū šo metodi izvēlas apmēram 40 procenti sieviešu. Vēl 20–30 procenti lieto prezevatīvus, kaut arī daļa šo sieviešu atzīst, ka mēdz piekopt arī pārtraukto dzimumaktu, ja prezervatīvi nav pieejami izšķirošajā brīdī. Un tikai nepilna trešdaļa manu pacientu izvēlas kādu uzticamu kontracepcijas metodi – hormonālās kontracepcijas tabletes, spirāli, hormonālo plāksteri vai zemādas implantu.