Bailes no nāves? Kāpēc ome un opaps neiet vai, tieši pretēji, 'dzīvo' pie ārsta

Pieredzes stāstā ar mums dalījās Baiba, kurai galvassāpes sagādā ome un viņas kategoriskā atteikšanās apmeklēt ārsta kabinetu. Sieviete atminas, ka pagājušā gada laikā vecmammai neskaitāmi daudz reižu piesūkušās ērces – viņai atlicis tikai aiziet līdz mazmājiņai, lai ērce jau būtu pieķērusies. "Atceros, ka vasarā vien viņai kādas trīs reizes uz ādas parādījās Laimas slimībai raksturīgie pleķi. Pirmajā reizē aizgāja pie ģimenes ārsta, uztaisīja pārbaudes. Nākamajās tikai piezvanīja ārstam un paprasīja izrakstīt antibiotikas – ne mēs ar mammu, ne ārsts nevarēja pierunāt viņu aizbraukt atkal pārbaudīties, lai būtu par 100 procentiem droši, ka tā tiešām ir Laimas slimība, un noskaidrotu, vai viss cits ir labi. Ome tikai atrunājās: "Ko es tur iešu? Nekādas jēgas no tā nav.""

Ja ar Laimas slimību Baibas vecmammai jau ir pieredze un, kā teic viņa pati, "varbūt tiešām var iztikt ar antibiotiku izrakstīšanu pa telefonu un bez liekas braukšanas pie ārsta", tad ar to likstas nav beigušās. "Pirms kāda mēneša oma nokrita un stipri sasita roku, par ko viņa paziņoja tikai divas nedēļas pēc kritiena un tikai tad, kad roka bija uzpampusi un vairs nebija kustināma. Neko ātrāk mums neteica, jo iepriekš brīdinājām, lai neiet un nedara to, kas viņai vairs nav pa spēkam. Bet tieši to arī bija darījusi un nokritusi. Sākumā pat ar visu sāpošo un sapampušo roku turējās pretī, ka nevajag taču braukt uz traumpunktu, būs jau labi. Nu, protams! Gribi vai negribi, bet aizveda viņu, un izrādījās, ka roka lauzta un jāliek ģipsī. Kauli gan aug labi, un viss ir kārtībā, bet no ģipša būtu varējusi tikt vaļā ātrāk, viss būtu nesāpīgāk, ja viņa runātu un gribētu braukt pie dakteriem."

Kāpēc ome ārsta kabinetam iet ar līkumu? Uz to Baibai atbildes nav.