Atkal tievē? Kā svaru traucē vai palīdz zaudēt zemapziņa

Tā šveiciešu psiholoģe un psihoanalītiķe Maija Štorha skaidro savā grāmatā "Mans svars. Kā zemapziņa palīdz sasniegt mērķi". Publicējam fragmentu no tās ar izdevniecības "Ziedu Enerģija" atļauju.

Ja vēlamies īstenot kādu rīcību, mums ir nepieciešams formulēt apņemšanos, un var notikt tā, ka zināmos apstākļos adaptīvā zemapziņa un apzinātais prāts uz to reaģē pilnīgi atšķirīgi. Kamēr apzinātais prāts apstrādā nodoma abstrakto nozīmi, adaptīvā zemapziņa meklē konkrētu maņu pieredzi, atmiņas un asociācijas saistībā ar pausto nodomu un atsevišķajiem vārdiem, kuri kopā veido apņemšanos. Tā kā abām sistēmām ir pilnīgi atšķirīga nodarbe, tas būtiski ietekmē abu sistēmu koordinēšanu. Ar dažiem piemēriem parādīšu, kādas tam var būt sekas.

Aplūkosim vārdu savienojumu "svara zaudēšana". Kāda cilvēka, kurš vēlas notievēt, apzinātajam prātam šis vārds nozīmē kaut ko pūliņu vērtu. Turpretim adaptīvajai zemapziņai šis vārds var izraisīt atmiņas par pieredzēto, un tas var būt viss kaut kas cits, ne tikai kaut kas pūliņu vērts. Daudziem cilvēkiem, kas vēlas samazināt svaru, vārdu savienojums "svara zaudēšana" izraisa asociācijas ar izsalkumu un nomiršanu badā. Kāda 37 gadus veca skolotāja, kas jau daudzus gadus bija sākusi, beigusi un tad atkal sākusi visdažādākās diētas, stāsta, ka viņa gandrīz ikreiz, kad ieturēja diētu, cieta no murgiem, kas bija saistīti ar bada ciešanu. Galu galā viņa deva sev solījumu vairs nekad mūžā neciest badu.

Kāds 66 gadus vecs taksometra šoferis ar izteikti apaļīgu vēderiņu teica skaidri un gaiši: "Es esmu piedzīvojis karu, es zinu, ko nozīmē ciest badu. Es sev zvērēju vienmēr kārtīgi paēst. Mani neinteresē zaudēt svaru." Adaptīvajai zemapziņai, uzskatot, ka svara zaudēšana ir saistīta ar miršanu badā, ir pilnīga taisnība. Daudzi cilvēki tiešām ar saviem ēšanas paradumiem nokļūst situācijā, kas līdzinās miršanai badā, un viņu veselībai tas pavisam noteikti nenāk par labu.

Es vēlos vēlreiz uzvērt – es šeit nerunāju par klīniskajiem ēšanas traucējumu gadījumiem, es runāju par ēšanas paradumiem, kādi ir psihiski pilnīgi veseliem cilvēkiem, kuri vienkārši vēlas atbrīvoties no pāris kilogramiem.

Kādai bankas darbiniecei, dzirdot formulējumu "kilogrami ripo", iztēlē uzpeldēja jautrs attēls. Viņa redzēja mazus gaļas gabaliņus, kas krita zemē no viņas dibena un augšstilbiem. Šāds skats nebija nekas patīkams. Kad sieviete padomāja, kāpēc viņas adaptīvā zemapziņa izraisa šādas asociācijas, viņai radās ideja, ka viņas dibens un augšstilbi ir sava veida rezerve gadījumam, ja pienāktu slikti laiki, un šīs rezerves viņa nemaz tā vienkārši negribēja atdot. "Mana māte 1945. gada ziemā devās bēgļu gaitās no Sizēzijas un nedēļām ilgi pārtika tikai no sasalušiem kartupeļiem. Ja viņai nebūtu tādi gēni, ka viņas organisms varēja optimāli izlietot visniecīgāko pārtikas daudzumu, manis šodien nebūtu, jo viņa jau tajā laikā būtu nomirusi." Šajā gadījumā adaptīvā zemapziņa uzskata, ka kilogrami ir tāpēc, lai augtu un zeltu, tie ir vērtīgi un tāpēc nav paredzēti mešanai ārā.

Savos semināros es ļauju dalībniekiem grupās izvērtēt adaptīvās zemapziņas (uztveres līmenis) komentārus par vārdiem, kuri no prāta skatpunkta (nozīmes līmenis) patiesībā ir pavisam brīnišķīgi. Kādā seminārā, runājot par līderību un veselību, visi dalībnieki vēlējās vairāk nodarboties ar sportu. Vārds "sports", raugoties no nozīmes līmeņa, ir labs vārds, jo sports ļauj būt veselam un palīdz saglabāt vingrumu. Kādas asociācijas par šo vārdu ir adaptīvajai zemapziņai? Man pašai uzpeld atmiņas par sporta laukumu ar sarkanām smiltīm, cepinošu karstumu, ikgadēju pazemojumu lodes grūšanā tālumā (manā gadījumā apzīmējums "grūšana tuvumā" būtu piemērotāks). Kopumā manas atmiņas nav saistītas ar labām sajūtām. Manas adaptīvās zemapziņas komentārs par vārdu "sports" ir kategorisks "Nē!". Izmēģiniet paši un kopā ar savām paziņām! Ir pārsteidzoši, cik daudziem cilvēkiem rodas nepatīkamas asociācijas saistībā ar vārdu "sports". Ja tas tā ir arī jūsu gadījumā, nepieciešama psihes iekšējā koordinācija. Jūsu adaptīvajai zemapziņai nav nekādas vēlmes nodarboties ar sportu, jo tā saistībā ar šo vārdu savā informācijas krātuvē atrod tikai negatīvu pieredzi. Tāpēc jūs spējat ar sportu nodarboties tikai paškontroles režīmā un piespiežat sevi noskriet 30 minūtes. Kādu laiku jūs to izturēsiet, un pie pirmās izdevības adaptīvā zemapziņa atkal pārņems grožus savās rokās un rūpēsies, lai jūs tiktu pasargāti no visa nepatīkamā.

Kādam jaunam vīrietim, dzirdot vārdu "fitness", radās asociācijas ar prasību pēc sasniegumiem un pielāgošanās. Viņš teica: "Uzņēmums, kurā strādāju, jau tā okupējis visu manu dzīvi. "iPhone" dēļ es jau esmu pieejams 24 stundas diennaktī, lai kur arī es neatrastos. Es jūtos tā, it kā man ap kāju būtu elektroniskās važas. Un tagad viņi grib ķerties klāt arī manam ķermenim un piespiež mani būt vingram. Manī viss pretojas. Es gribu paturēt savu brīvību!"

Spēcīgs asociāciju musturs, starp citu, novērojams arī noteikta vecuma smēķētājiem, kuri apsver domu tuvākajā laikā pārtraukt smēķēšanu. Šajā gadījumā es runāju par paaudzi, kura pagājušā gadsimta 70. un 80. gados bija jauna. Cilvēki, kas pieder pie šīs vecuma grupas, ir pietiekami veci, lai palēnām skaidri pamanītu smēķēšanas negatīvo ietekmi. Āda ir slikti apasiņota, kāpjot pa kāpnēm, trūkst elpas, sāp kājas. Viss nosauktais ir labs iemesls, lai adaptīvajai zemapziņai uztveres līmenī, kas ir saistīts ar visu juteklisko, viss kļūtu skaidrs. Tomēr kaut kā trūkst pēdējās motivācijas kripatiņas, lai reizi par visām reizēm pateiktu nē šai atkarībai. Kas gan ir atrodams šo cilvēku personisko atmiņu dārgumu lādītē? Ak, daudzas brīnišķīgas lietas! Smēķēšana tur ir saistīta ar rokenrolu, ar Vudstoku, filmu "Bezrūpīgais braucējs" ("Easy Rider") un mežonīgu, brīvu seksu. Tur, kur tika smēķēts, tur jauniešiem bija piedzīvojumi. Tur, kur tika smēķēts, tur bija sacelšanās pret iekārtu. Šīs atmiņas ir saistītas ar tik pozitīvām emocijām, ka smēķēšanas pārtraukšana šai cilvēku grupai būtu gandrīz tas pats, kas sevis noliegšana. Ja jūsu paziņu lokā ir šīs paaudzes cilvēks, pajautājiet, kādas asociācijas viņam izraisa vārds "nesmēķētājs". Iespējams, dzirdēsiet – garlaicīgs, pielāgojies, prātīgs, paklausīgs. Nav brīnums, ka mežonīgs dumpinieks negrib pārvērsties par šādu paipuisīti. Vai Kīts Ričardss (Keith Richards) jel kad dzers tikai piparmētru tēju, jo tā nāk par labu viņa aknām? Vai Henrijs Fonda (Henry Fonda) jel kad mainīs savu "Harley Davidson" pret VW golfu, jo tur viņš būs labāk pasargāts no saules stariem un šādi samazinās iespēju saslimt ar ādas vēzi?

Vai Django jel kad ies ar kājām, lai stiprinātu vēnas? Nekad!

Tagad visticamāk jums prātā nāks daudzi dialogi, ko esat risinājuši ar sevi vai citiem cilvēkiem. Parasti kaut kad izlaužas izmisis sauciens "Bet tas taču ir pilnīgi neloģiski!" Neviens cilvēks taču nerunā par Kītu Ričardsu, neviens cilvēks taču nerunā par piparmētru tēju, un kāpēc mēs pēkšņi runājam par VW golfu, ja mēs, galu galā, sākām runāt par to, kā atmest smēķēšanu, jo kāds draugs pēdējās kalnu pastaigas laikā gandrīz nomira?

Mana atbilde uz šo izmisušo saucienu ir pavisam īsa: "Jā, tā tas ir!" Adaptīvā zemapziņa patiesi ir pilnīgi neloģiska. Kāpēc? Tas ir atkarīgs no veida, kā adaptīvās zemapziņas satura elementi ir savstarpēji saistīti – balstoties uz laika aspektu, tuvumu vai tālumu telpā, kā arī līdzībām. Atmiņas par mežonīgām dejām dziesmas "I can't get no satisfaction" pavadībā un atmiņas par Kītu Ričardsu adaptīvajā zemapziņā atrodas viena otrai blakus, jo tās tiek uztvertas kā līdzīgas. Tas, kurš vēlas iebilst, ka teiktais ir pilnīgi neloģisks un vispār nav saistīts ar statistikas datiem par smēķēšanu, kas paaugstina risku nomirt no plaušu vēža, ir apzinātais prāts, jo prāta satura elementi darbojas saskaņā ar loģikas principiem. Adaptīvā zemapziņa ir neloģiska, tāda nu reiz ir situācija. Un, lai arī ko jūsu prāts neuzskatītu par piemērotu, veselīgu, vēlamu vai nepieciešamu – ja tā dēļ jūsos mītošajam Mikam Džegeram (Mick Jagger) ir jāiet cietumā, tad jūsu adaptīvā zemapziņā izmatos savas veto tiesības.

Tagad necenzējot pierakstiet visus komentārus, kas jums nāk prātā, domājot par savu apņemšanos, un atcerieties – adaptīvā zemapziņa nav nedz politiski korekta, nedz arī tai rūp loģikas likumi. Tā dara labāko, rakņājoties pa jūsu personisko atmiņu krātuvi un ceļot gaismā visu, ko tā, pamatojoties uz līdzības principu vai saistību laika aspektā, kaut kādā veidā uzskata par atbilstošu jūsu nolūkam. Neveiciet pārsteidzīgi cenzūru, bet gan ļaujiet savai zemapziņai mierīgi darīt tās darbu. Dodiet sev laiku, lai no zemapziņas "izmakšķerētu" komentārus.

Varbūt, pierakstot adaptīvās zemapziņas komentārus par savu apņemšanos, pamanījāt, ka komentāri, idejas, attēli, atmiņas vai asociācijas, ko izraisa apņemšanās, ir saistītas ar emocijām. Daži komentāri izraisa labas sajūtas, daži – arī negatīvas sajūtas, vēl citi – abējādas sajūtas. Turklāt jūs vēl arī secināsiet, ka šīs emocijas atšķiras intensitātes ziņā. Ir spēcīgas labas sajūtas, vidējas vai vājas labas sajūtas, un tas pats attiecas uz negatīvajām emocijām. Jauktas emocijas var sastāvēt no spēcīgām pozitīvām emocijām un nelielas devas negatīvu sajūtu, piemēram, iedomājoties, ka jāpārceļas uz jaunu, skaistu, plašu dzīvokli (spēcīgas pozitīvas emocijas), taču tas atrodas 10 minūtes tālāk no stacijas nekā iepriekšējais dzīvoklis (mazliet negatīvu emociju). Tieši tāpat var būt sajaukums no spēcīgām negatīvām emocijām un neliela daudzuma pozitīvu sajūtu, piemēram, kad jūtat lielas bailes no pārrunām ar vadītāju (spēcīgas negatīvas emocijas), taču zināt, ka labākā drudzene mājās turēs īkšķus (vājas pozitīvas emocijas).

Es zinu, ka tas, ko tikko aprakstīju, sākotnēji var izklausīties mulsinoši. Ja jums tagad galvā ir haoss, esiet mierīgi, man sākumā klājās tāpat. Tiklīdz sāksiet aprakstīto attiecināt uz sevi un savu motivācijas izveidi, viss kļūs ļoti aizraujoši. To es jums apsolu!

Vairāk, kā zemapziņa var palīdzēt sasniegt mērķus, var lasīt psiholoģes un psihoanalītiķes grāmatā.