Kā izvēlēties dzīvesveidam piemērotāko kontracepcijas metodi? Skaidro ginekoloģe

Pareizajai kontracepcijas metodei ir milzīga nozīme, jo tas ir ilgtermiņa pasākums: kontracepcija ir vajadzīga no dzimumdzīves sākšanās, ko daudzi jaunieši mūsdienās piedzīvo jau 14–16 gadu vecumā, līdz pat menopauzei. Pats galvenais priekšnoteikums, lai sieviete izvēlētos piemērotāko kontracepcijas metodi, ir spēja veidot atklātu sarunu ar ārstu. Ginekologa apmeklējums ir intīma procedūra, un tās veiksmīgai norisei ir ļoti svarīga savstarpēja uzticēšanās: šīs konsultācijas laikā sievietei būtu jāsaņem atbildes uz visiem svarīgajiem jautājumiem gan par savu veselību, gan kontracepciju.

"Nedomāju, ka pastāv universāli ieteikumi, kā rast veiksmīgu, komfortablu un abpusēji pieņemamu saskarsmi. Ārstu darbības stili mēdz atšķirties: kādai ārsts sniegs tieši to saskarsmi, kādu viņa ir gaidījusi, taču citai pacientei saikne ar šo pašu ārstu neizveidosies, tāpēc viņa meklēs citu speciālistu. Galvenais, lai paciente būtu apmierināta ar vizīti un spētu sadzirdēt ārsta ieteikumus. Tā kā vizītē pie ginekologa saruna notiek par pacientes seksualitāti un dzimumdzīvi, ārstam ir jāspēj sniegt drošības sajūtu, un sievietei ir jāatrod ārsts, kurš viņai tādu sniedz," uzsver Matule.

Jebkura lēmuma pamatā ir sievietes vēlēšanās vai nevēlēšanās lietot kādu noteiktu kontracepcijas metodi, savukārt ārsts ar savām zināšanām palīdz izvērtēt, vai šāda metode sievietei būtu piemērota. "To, kādu kontracepciju izvēlēties, ietekmē ļoti daudzi faktori. Kontracepcijas efektivitāte un iespējamās blaknes ir saistītas ar pacientes slimības vēsturi, pašreizējo vispārējās veselības un reproduktīvo orgānu stāvokli, vecumu un ķermeņa masas indeksu, dzemdību un grūtniecību skaitu, mēnešreižu ciklu un norisi, to, vai sieviete smēķē un lieto medikamentus, vai ir problēmas ar sirds-asinsvadu sistēmas darbību, vai gadās migrēnas lēkmes. Tāpēc tikai tad, kad iegūta visaptveroša informācija, paciente un ārsts kopā var pieņemt izsvērtu lēmumu," stāsta Matule.

Tomēr, izvērtējot jebkuru kontracepcijas metodi, jāpatur prātā divi būtiski aspekti. Pirmkārt, tas, cik efektīva ir katra metode – ja sieviete izvēlas nedrošu metodi, viņai jāapzinās, ka var iestāties grūtniecība. Otrkārt, jāsaprot, vai sieviete izvēlēto metodi varēs lietot pareizi, lai tā būtu efektīva. Piemēram, izvēloties hormonālās kontracepcijas tabletes, tās jālieto regulāri katru dienu, kontracepcijas plāksteri jāatceras nomainīt reizi nedēļā u. tml.

Dace Matule savā praksē sastop daudz nedzemdējušu sieviešu, kuras ļoti bieži izvēlas hormonālās kontracepcijas tabletes galvenokārt sāpīgu mēnešreižu atvieglošanai un asiņošanas samazināšanai. Tomēr savi nekontraceptīvie ieguvumi ir jebkurā vecuma grupā, lietojot dažādas metodes – gan hormonālās kontracepcijas tabletes, gan intrauterīno spirāli, maksts riņķi vai hormonālo plāksteri. Regulārs cikls, mazāk sāpīgas mēnešreizes, mazāks diskomforts, kas saistīts ar spontānu menstruālo ciklu – tie ir būtiski ieguvumi sievietes pašsajūtai un dzīves kvalitātei jebkurā vecumā. Turklāt mazāks asins zudums palīdz izvairīties no dzelzs deficīta un līdz ar to skābekļa deficīta svarīgos orgānos.

Daudz nekontraceptīvo ieguvumu ir arī perimenopauzē pirms klimaksa iestāšanās – regulārs menstruālais cikls, prognozējamas asiņošanas, samazināts asins zudums un karstuma viļņi, aizsardzība pret osteoporozi. Hormonālo kontracepciju var lietot perimenopauzē līdz 54–55 gadu vecumam, un tad, vadoties pēc pašsajūtas, pāriet uz hormonus aizvietojošu terapiju.

Būtiska ir arī pēcdzemdību kontracepcija sievietēm, kuras ilgstoši baro bērniņu ar krūti un kurām atjaunojas menstruālais cikls, bet nākamo grūtniecību sieviete vēl neplāno.

"Visām sievietēm un visiem pāriem nav obligāti jālieto hormonālā kontracepcija. Ļoti svarīgs ir partnera faktors. Ja partneris nav pastāvīgs, ir tikai viens noteikums: nav prezervatīva – nav seksa, un hormonālo kontracepciju var pievienot vien papildu drošībai. Ja ir regulārs partneris, tāpat jāņem vērā partnera vecums un veselības stāvoklis, pāra plāni attiecībā uz grūtniecības plānošanu. Katras sievietes gadījums ir individuāls. Jā, vairāk nepamatotu bažu sievietēm saistās tieši ar hormonālo kontracepciju – šķiet, ka noteikti pieaugs svars, noteikti būs depresija, noteikti jāveic hormonu analīze, lai piemeklētu labākās tabletes. Bet tas nebūt nav obligāti, daudz svarīgāks ir sievietes kopējais veselības stāvoklis un reproduktīvo orgānu stāvoklis," stāsta Matule.

Tāpat kā daudzas citas medicīnas un zinātnes jomas, arī hormonālā kontracepcija piedzīvo nozīmīgu evolūciju. Mūsdienās pieejamie preparāti nav salīdzināmi ar tiem, kādus lietoja iepriekšējā paaudze un kas lielā mērā ir radījuši virkni dažādu aizspriedumu pret hormonālo kontracepciju kopumā. Nu arī Latvijā ir pieejamas kontracepcijas tabletes ar jaunu estrogēnu – estetrolu. Tas ir dabisks estrogēns, kas salīdzinājumā ar līdz šim pieejamajiem darbojas citādi – tam ir neitrāla iedarbība uz aknām, līdz ar to minimāla ietekme uz, piemēram, krūts audu šūnām un pierādīts augstāks drošības profils. Ja sieviete bažījas par hormonālās kontracepcijas ietekmi uz savu organismu, tomēr viņai šķiet, ka hormonālā kontracepcija būtu ērts risinājums, šis ir viens no ceļiem, kuru var izvēlēties. Ginekoloģe uzsver – izvēloties kontracepcijas metodi, paciente un ārsts ir nonākuši tikai pusceļā. Sarunai noteikti ir jāturpinās, sevišķi uzsākot lietot hormonālo kontracepciju – pēc trim mēnešiem būs skaidrs, kā paciente ar konkrēto līdzekli sadzīvo: "Ja paciente ar izvēlēto līdzekli nejūtas labi, ir iespēja nomainīt hormonālās kontracepcijas tabletes uz citām un izvēlēties tādas, kas sniedz ieguvumus veselībai un pašsajūtai. Pirmā neveiksme nebūt nenozīmē, ka hormonālajai kontracepcijai jāatmet ar roku."

Lai jebkura kontracepcija darbotos efektīvi, tā ir pareizi jālieto, tas attiecas ne tikai uz hormonālās kontracepcijas tabletēm. "Neviena kontracepcijas metode nav neatgriezeniska vai nepārejoša, izņemot vazektomiju vīriešiem vai olvadu nosiešanu sievietēm. Kontracepcija nav līgums uz mūžu, ir ļoti daudz iespēju, taču svarīga ir pacientes līdzestība un dzīves prioritāšu apzināšanās, kas nosaka, uz cik ilgu laiku viņa vēlas izsargāties no grūtniecības, un lielā mērā palīdz izvēlēties īsto metodi," rezumē Matule.