emocijas, uztraukums, trauksme, neziņa, bailes, psiholoģija, psihoemocionālā veselība, sieviete, atspulgs, dažādas sejas
Foto: Shutterstock

Iemācies izsekot šīm kognitīvajām kļūdām, un pasaule, iespējams, kļūs par daudz patīkamāku vietu. Trauksme un nemiers ir nepieciešams, lai saglabātu modrību potenciāli bīstamās situācijās, bet diemžēl daudz sliktu domu rodas tukšā vietā, gandē pašapziņu un indē dzīvi, traucējot baudīt pašreizējo mirkli.

Kognitīvās psihoterapijas speciālists Roberts Leihijs, kurš ir autors grāmatai "Zāles nerviem. Kā pārstāt uztraukties un baudīt dzīvi", portālā "Psychology Today" nosauc izplatītākās prāta pieļautās kļūdas, kas katru dienu ievelk mūs negatīvisma virpulī.

Iemācoties laikus pamanīt šos "uzstādījumus", tu varēsi nošķirt patieso tavu bažu iemeslu no bezjēdzīga satraukuma un kļūt laimīgāks jebkuros ārējos apstākļos.

Domu lasīšana

Runa ir par nepamatotu pārliecību – par to, ka tu zini, par ko domā otrs cilvēks: "Viņš uzskata, ka esmu neveiksminieks", "Viņa nodomāja, ka es to uzspiežu".

Protams, ikviens vēlētos lasīt svešas domas. Vienlaikus ir jāatzīst, ka jebkuri pieņēmumi šajā sakarā ir vien teorētiski. Piemēram, ja cilvēks sarunas laikā rauc pieri, atbild īsi un neapmierināti, viņš var arī ciest no grēmām kuņģī vai pārdzīvot par nesenu šķiršanos, un tevi itin nemaz neuzskata par uzmācīgu un garlaicīgu.

Atceries: kamēr otrs cilvēks savas domas nav pateicis skaļi – tās ir tikai tavas domas par to, ko viņš domā. Un tās nav reālākas par varavīksnes krāsas vienradžiem!

Katastrofizācija

Pārliecība un ticība, ka gaidāmie notikumi būs tik ļoti šausmīgi, ka tu nespēsi tos pārdzīvot: "Es nevarēšu izturēt, ja mani atstums."

Ne līdz galam noformulētas trauksmainas domas ir tālu no realitātes, tikpat ļoti tālu, kā pornogrāfija no īsta seksa. Domājot par neskaidriem noraidījuma, neveiksmes vai apkaunojošas situācijas attēliem savā prātā, tu sabiezini krāsas jeb pārspīlē, novedot sevi panikā.

Vienlaikus iespējamās nākotnes katastrofas, kā likums, attiecas ne jau uz dzīves bīstamākajām situācijām – publisku uzstāšanos vai mīlas lietām. Bet neveiksmes nebūt nav tik skaudras, kā zīmējušas tavas izbiedētās smadzenes, norāda speciālists.

Bet pat tajā situācijā, ja viss patiešām būs slikti, tu droši vien ar to tiksi galā. Vienkārši atceries visbriesmīgākos savas dzīves brīžus – neraugoties ne uz ko, tu taču esi tos pārdzīvojis.

Reģeneralizācija

Tā ir viena gadījuma izmantošana globāliem secinājumiem: "Priekšnieks teica, ka es kļūdījos. Mani drīz atlaidīs." Vai arī: "Es slikti noskrēju simts metrus. Esmu nekam nederīgs sportists." Šādas domas var rasties pēc spēcīgas negatīvas pieredzes, kad kaislību intensitāte neļauj redzēt kopainu.

Tiklīdz tu pamani, ka izdari globālus secinājumus, pacenties atrast pretargumentus. Jā, tagad tu netiki galā, bet vai tad tā ir bijis vienmēr? Vai arī ir bijuši gadījumi, kad tu uzdevumu paveici labi? Bet varbūt, ka tu šo uzdevumu vispār pamēģināji veikt pirmo reizi?

Pārdomas tev palīdzēs nomierināties un atzīt, ka tavs pašvērtējums ir tālu no īstenības.

Pozitīvo brīžu devalvēšana

Atteikšanās atzīt savus vai citu cilvēku sasniegumus un labās īpašības: "Protams, tu teiksi, ka esmu skaista, tu jau esi mana mamma."

Tavas spējas un panākumi var nešķist īpaši nozīmīgi gluži vienkārši tāpēc, ka tu pie tiem esi pieradis. Jebkura īpaša prasme pārstāj būt par kaut ko sarežģītu un kļūst par daļu no ikdienas, bet tas nenozīmē, ka tev nav ar ko lepoties.

Tu esi veltījis tam savu laiku un enerģiju, apguvis jaunas iemaņas un izdarījis kaut ko labu. Novērtē to un neatgaiņājies no izteiktajiem komplimentiem.

Atteikšanās no realitātes par labu stereotipiem

Nevēlēšanās redzēt realitāti tādu, kāda tā ir. Pastāvīga sevis, citu cilvēku un notikumu salīdzināšana ar to, kā vajadzētu būt: "Ja es neiegūšu šo amatu, esmu neveiksminieks", "Ģimenē nav jāstrīdas. Ja tā tas nav, man ir slikta ģimene".

Mūsu apziņa katru dienu adaptē svešus priekšstatus par to, kā pareizi jādzīvo. Mēs par to lasām grāmatās un redzam ekrānos, dzirdam no kaimiņiem un radiem. Visi šie "uzstādījumi" sajaucas un veido to, ko mēs dēvējam par personīgām domām un mūsu pašu skatījumu uz pasauli.

Tomēr dzīve ienes savas korekcijas, sagraujot šos tipveida modeļus un piespiežot mainīt šos "uzstādījumus" no viena uz otru. Cilvēkiem nav jābūt tādiem, kādus tu tos vēlies redzēt. Nejaušība var iejaukties pat visideālākajā plānā un sagraut visu līdz pat tā saknei.

Lai neiestrēgtu stresā un negatīvismā, padari savus "uzstādījumus" elastīgus. Tiecies pēc vēlamā, bet pieņem arī realitāti, rekomendē Leihijs.
Foto: Shutterstock

Personalizācija

Tā ir tieksme vainot sevi par visu slikto, kas notiek apkārt, – neņemot vērā citus faktorus un nejaušības. "Mūsu draudzība beidzās, tāpēc, ka es necentos to uzturēt", "Es jau jutu, ka nevajag braukt. Ja būtu paklausījis savai intuīcijai, mēs nebūtu iekļuvuši avārijā."

Tu esi atbildīgs par savu dzīvi, taču pastāv daudz citu lietu, kuras tu nekontrolē. Laikapstākļi, ekonomiskie faktori, citu cilvēku garastāvoklis un uzvedība. Pat tas, kas notiek tavā ķermenī, bieži vien paliek mīkla līdz nākamajai pārbaudei.

Atzīsti, ka tava dzīve ir atkarīga ne tikai no tavas rīcības un domām. Un, ja ir atgadījies kaut kas slikts, tev vienkārši šoreiz nepaveicās.

Apsūdzība

Runa ir par atteikšanos no atbildības par savu dzīvi, par tieksmi redzēt savu bēdu iemeslu citos cilvēkos. "Ja es nebūtu ar tevi precējies, būtu laimīgs", "Vecāku dēļ es atteicos no sapņiem un sabojāju savu dzīvi".

Šī ir iepriekšējā punkta pretējā puse. Noveļot atbildību par visām nepatikšanām uz citiem, tu liedz sev iespēju kaut ko mainīt. Jā, pilnīgi noteikti citi cilvēki arī ietekmē tavu dzīvi, taču tajā pašā laikā tu vari izvēlēties, ar kādiem cilvēkiem mijiedarboties un uz kādiem noteikumiem to darīt.

Atzīstot savu atbildību, tu izvairīsies no bezcerības sajūtas, varēsi novērtēt pagātnes kļūdas un tās vairs neatkārtot nākotnē, pārliecinoši saka Leihijs.

Negodīgā salīdzināšana

Tas ir ieradums skatīties uz sevi un citiem, ņemot vērā labās un sliktās īpašības. Vērtējošs spriedums, nemitīga salīdzināšana, pēc patvaļīgiem standartiem veidota hierarhija un neatbilstību konstatēšana: "Ir sievietes, kuras ir daudz skaistākas par mani", "Mani klasesbiedri ir daudz vairāk sasnieguši, bet es strādāju par mazu algu".

Vienmēr atradīsies cilvēki, kas pēc kaut kādiem kritērijiem būs pārāki par tevi: pēc sociālā stāvokļa, fiziskajām īpašībām vai prasmēm. Un nemitīga salīdzināšana paver vilšanās un skaudības bezdibeni.

Atsakies no stingriem standartiem. Atzīsti, ka visiem ir savas stiprās un vājās puses. Kad pārtrauksi šo vērtēšanu, varēsi no jauna sev atklāt daudzus cilvēkus.

Neauglīga nožēla

Ieradums domāt par garām palaistām iespējām un pagātnes kļūdām, tā vietā, lai mēģinātu kaut ko uzlabot pašreizējā brīdī: "Man nevajadzēja tā teikt", "Es varēju saglabāt siltas attiecības ar bērniem, ja vien būtu viņiem veltījis vairāk uzmanības".

Savas neveiksmes ir jēga atcerēties tikai tādēļ, lai kļūdas vairs nepieļautu. Ja tu vari ko mainīt tieši tagad – dari to, ja nē – atstāj šīs domas pagātnē, iesaka eksperts.

Emocionāla spriedelēšana

Tieksme novērtēt realitāti, ņemot vērā savas sajūtas: "Esmu nomākts, tātad, manā laulībā kaut kas iet šķērsām", "Es piedzīvoju spēcīgu uztraukumu – tā ir zīme, ka nav jāiet uz šo sapulci".

Emocijas veidojas dažādu faktoru ietekmē, ieskaitot iepriekšējo pieredzi un organisma stāvokli.

Piemēram, kāds cilvēks tev var nepatikt tikai tāpēc, ka viņš netieši atgādina kādu nepatīkamu paziņu, kas tev radījis ne mazums nepatikšanu pagātnē. Vai arī tāpēc, ka tikšanās laikā tu esi bijis izsalcis, neizgulējies vai tavā organismā bijis kāds iekaisums, par kuru tu pat nenojauti.

Protams, nedrīkst atgaiņāties no savām emocijām, taču, vērtējot situāciju, arī pilnībā paļauties tikai uz tām nav ieteicams. Pieņem faktu, ka emocijas – sarežģīta un nestabila lieta, un neizdari pārsteidzīgus secinājumus.

Atspēkošanas neiespējamība

Atteikšanās pieņemt jebkurus argumentus, kas atspēko negatīvo attieksmi: "Mani neviens nemīl. Šis neskaitās, jo tas ir radinieks. Bet tas droši vien vienkārši vēlas no manis izvilināt naudu. Bet tas – seksu. Bet tam vienkārši nav ar ko komunicēt vispār".

Ieradums šādi spriedelēt traucē apturēt negatīvo domu plūsmu un uzlabot noskaņojumu. Ja esi pamanījis, ka vienu pēc otras noraidi pozitīvas domas, apstājies.

Izveido sarakstu ar lietām, kas var sašūpot tavu domāšanu. Nav svarīgi, cik maznozīmīgi šķitīs argumenti. Galvenais uzdevums – novirzīt fokusu uz pozitīviem brīžiem, pārslēdzot apziņu uz pozitīvo.

Tiklīdz tas notiks, tu redzēsi, ka – ja ne visas, tad daudzas tavas apsūdzības pašam pret sevi nav bijušas pamatotas.

"Birku" piekarināšana

Globālu negatīvu iezīmju piedēvēšana sev, citiem cilvēkiem vai notikumiem: "Viņš ir slikts cilvēks", "Esmu stulbs un nekam nederīgs".

Kategoriski, ar faktiem nepamatoti spriedumi sašaurina uztveres fokusu līdz vienai līnijai, visu pārējo atstājot perifērijā.

Realitātē viss ir daudzpusīgāks un sarežģītāks. Viena kļūda nepadara tevi par neveiksminieku. Rupji izteikta frāze nenozīmē, ka sarunas biedrs ir neģēlis. Ģimenes strīds nenorāda uz to, ka laulība tuvojas beigām.

Piekarinot "birkas", tu liedz sev iespēju ieraudzīt kaut ko labu. Atsakies no tām un skaties plašāk, mudina Leihijs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!