Ar ko dezodorants atšķiras no antiperspiranta
Izvēloties līdzekli normālas svīšanas kontrolēšanai, jāizvērtē gan vide, gan situācija, kādā atradīsieties.
Dezodoranta uzdevums ir novērst nepatīkamo smaku – tas iznīcina uz ādas esošās baktērijas, kuras rada nepatīkamo sviedru aromātu. Dezodorants neaptur svīšanu un tā iedarbības laiks ir ierobežots, tas parasti tiek norādīts uz produkta iepakojuma. Dezodorantu ieteicams klāt uz tīras, sausas ādas. Ņemot vērā padušu ādas jutību, ieteicams izvēlēties spirtu nesaturošus dezodorantus, kuru sastāvā ir arī ādu mitrinoši un kopjoši līdzekļi.
Tomēr der atcerēties – ja sviedru aromāts ir īpaši nepatīkams, jāvēršas pie dermatologa, iespējams, tas ir signāls par sēnīšu infekciju vai pastiprinātu baktēriju vairošanos.
Antiperspirants ietekmē tieši svīšanas intensitāti. Tā sastāvā esošie sāļi uz laiku bloķē sviedru dziedzerus. Mūsdienās antiperspiranta iedarbība ir salīdzinoši ilgstoša – no 12 stundām un vairāk. Dezodoranti-antperspiranti apvieno abu līdzekļu īpašības, novēršot gan nepatīkamo sviedru aromātu, gan mazinot svīšanu. Antiperspirantu līdzekļi ir paredzēti normālas svīšanas mazināšanai – ja tā kādu iemeslu dēļ ir pastiprināta, līdzeklis nebūs iedarbīgs.
Pastiprināta svīšana – simptoms vai diagnoze?
Diemžēl svīšana mēdz sagādāt arī nepatīkamus mirkļus. Pastiprināta svīšana var tik novērota pusaudžu vecuma – pubertātes periodā, to var izraisīt arī veselības problēmas – cukura diabēts, onkoloģiskas slimības, infekcijas slimības, tuberkuloze, hormonālā fona traucējumi. Svīšanu būs iespējams mazināt, atrisinot pamatproblēmu. Tāpēc, saskaroties ar pēkšņu pastiprinātu svīšanu, noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta, dermatologa vai, iespējams, endokrinologa.
Ja pastiprinātas svīšanas cēlonis nav atrodams, iespējams, tā ir hiperhidroze – pārlieku aktīva sviedru dziedzeru darbība, kuru ierosina veģetatīvās nervu sistēmas darbība. Visbiežāk pastiprināti svīst paduses, plaukstas un pēdas, un to nav iespējams pilnvērtīgi kontrolēt ar antiperspirantu vai citu lokālo līdzekļu palīdzību. Šis stāvoklis skar gan savietes, gan vīriešus un ir novērojams jau bērnībā, pieaugot hiperhidrozes izpausmes pastiprinās.
Hiperhidroze ir kas vairāk par mitrām padusēm. Sviedri var plūst tērcītēm, un tas sagādā virkni neērtību:
- svīstošas plaukstas sarokojoties rada nepatīkamu iespaidu un var kļūt par fizisku apgrūtinājumu, lai stingri noturētu priekšmetus;
- kaunēšanās no izteiktās svīšanas izraisa emocionālas ciešanas, cilvēks sāk izvairīties no socializēšanās, kļūst nomākts un depresīvs;
- pastāvīgi mitrās drēbes rada vajadzību pārģērbties vairākas reizes dienā, kas ne vienmēr ir iespējams;
- neērtības sagādā arī sviedru smaka, ja tūlītēja pārģērbšanās nav iespējama;
- sviedru traipi bojā apģērba izskatu.
Kā risināt?
Ar hiperhidrozi iespējams cīnīties, mazinot sviedru dziedzeru aktivitāti. Iedarbīgas ir fizikālās terapijas metodes – jonoforēze, HIFU (augstas intensitātes fokusēta ultraskaņa) un radiofrekvence, botulīna toksīna injekcijas. Fizikālo procedūru kurss būs jāatkārto pēc vajadzības, jo sviedru dziedzeri atjaunojas.
Jonoforēze ir piemērota hiperhidrozes mazināšanai plaukstās un pēdās. Procedūrai tiek izmantotas speciālas ar ūdeni pildītas vanniņas, kam tiek pievadīta 15-20 mA strāva. Procedūra ir droša. Ar strāvas impulsu palīdzību tiek izmainīta šūnu polarizācija. Polarizācijas maiņa ir iedarbīga, jo sviedru dziedzeriem nav muskuļu, kas izspiestu sviedru lāsītes uz āru – sviedri izdalās brīdī, kad šūnās ir uzkrājies šķidrums un tās plīst. Mainot polaritāti, šķidruma uzkrāšanās šūnās nenotiek. Jonoforēzes kurss ilgst vairākas nedēļas, procedūra jāveic katru vakaru. Jonoforēzi droši iespējams veikt arī mājas apstākļos, iegādājoties speciālo aprīkojumu.
HIFU un radiofrekvences procedūras tiek veiktas klīnikās, to laikā paaugstinātas temperatūras ietekmē tiek izjaukta sviedru dziedzeru struktūra, dziedzeru skaits un svīšanas intensitāte samazinās. Arī šīs procedūras nepieciešams veikt kursa veidā.
Jau ilgi popularitāti cīņā ar hiperhidrozi nezaudē pārbaudīta metode – botulīna injekcijas slimības skartajās zonās. Botulīns iedarbojas uz nervu–sviedru dziedzera sinapsi, samazinot veģetatīvās nervu sistēmas impulsu, kas izsauc sviedru izdalīšanos. Rezultātā virs ādas izspiestās sviedru lāses kļūst mazākas un svīšana normalizējas. Botulīna injekcijas tiek veiktas padusēs, plaukstās un pēdās. Procedūras laikā ar ļoti tievu adatu zemādā tiek veikti vairāki dūrieni. Preparāta iedarbība attīstās pakāpeniski 10-14 dienu laikā pēc procedūras, un rezultāts saglabājas no sešiem līdz 12 mēnešiem. Procedūra ir uzticama un droša, bet jāpiebilst, ka, injicējot botulīnu plaukstās vai pēdās, pastāv neliels risks attīstīties pārejošam muskuļu vājumam.
Medicīnā un estētiskajā medicīnā izmantotais botulīns nav kaitīgs – atbilstošā devā tas darbojas kā medikaments. Šāda veida injekcijas drīkst veikt tikai ārsts speciālists (piemēram, ārsts kosmetologs, dermatologs, plastikas ķirurgs, neirologs), kurš ieguvis metodes sertifikātu "Botulīna toksīna pielietojums estētiskajā medicīnā".
Speciāliste norāda, ka pārmērīgas svīšanas mazināšana ir ļoti individuāls process – piemērotāko metodi iespējams noteikt, tikai konsultējoties ar ārstu speciālistu un izprotot problēmas patiesos cēloņus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
