Neglītais pīlēns – ādas vēzis

Neglītais pīlēns dermatoloģijā ir plaši pieņemts apzīmējums veidojumam, kas jebkādā veidā atšķiras no citiem līdzīgiem: ir sācis augt plašumā un/vai augstumā, ir greizāks jeb asimetrisks, maina krāsu, niez vai citādi uzvedas un izskatās nesmukāks par pārējiem. Vienalga, vai tas ir kāds mezgliņš, pleķis vai dzimumzīme, neatkarīgi no tā, vai mainās kāds no jau esošajiem veidojumiem vai parādījies no jauna, negaidi, kad tas izaugs pavisam liels, sāks zvīņoties, asiņot un veidot kreveli! Ja divu nedēļu laikā pīlēns nepazūd un par gulbi nepārvēršas, tas ir signāls, ka ar steigu jāpiesakās vizītē pie dermatologa.

"Jāatceras vienkārša aksioma: jebkuru ādas audzēju ir iespējams diagnosticēt agrīni, vienīgi laikus jāapmeklē ārsts," iesaka "Derma Clinic Riga" Dr. Karla klīnikas dermatoonkologs Raimonds Karls.

1. Esi uzstājīgs! "Nav noslēpums, ka par valsts naudu strādājošo dermatologu skaits, sevišķi reģionos, ir ierobežots. Vispirms vēl jātiek pēc nosūtījuma pie ģimenes ārsta, pēc tam – jāgaida garā rindā… Uzklausot pacientu stāstus Latvijas Onkoloģijas centrā, redzam, ka iniciatīva par savu veselību jāuzņemas pašam, jāuzstāj, ka jātiek pie speciālista un, ja maciņš ļauj, jāiet kaut par maksu. Dzimumzīmju pārbaudi nedrīkst gaidīt mēnešiem ilgi!" uzsver Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas un "Anti-Aging Institute un Latvijas Onkoloģijas centra dermatoloģe un veneroloģe Anda Apine.

2. Noskaidro, vai ārsts strādā ar dermatoskopu! "Ir dzirdēts, ka reģionos šur tur joprojām tiek izmantota vecā labā lupa, jo dermatoskops ir dārgs – gandrīz mēnešalgas cenā, bet ārsts to lielākoties pērk par savu naudu. Taču ar lupu nevar ieraudzīt agrīnas pārmaiņas un veidojuma asinsvadiņus, pigmenta punktiņus – sīkās struktūras un, visticamāk, izdosies saskatīt tikai jau ielaistu stadiju," skaidro daktere Apine. Dermatoskopa priekšrocības ir ļoti spilgts apgaismojums un vairāk nekā simtkārtīgs palielinājums. Iegūto attēlu var saglabāt, lai vēlāk būtu iespējams salīdzināt izmaiņas.

3. Jāpārbauda visas dzimumzīmes, ne tikai tās, uz kurām tu norādi! Aplūkojot dzimumzīmes un ādas veidojumus ar dermatoskopu, ārsts var ieraudzīt izmaiņas, kas ar neapbruņotu aci vēl nav saskatāmas. Tāpēc nepietiek ar to, ka aizej pie daktera un saki, ka, lūk, man nepatīk šī dzimumzīme uz vaiga un tā uz deguna – lūdzu, apskatiet! Labs dermatologs bez prasīšanas izpētīs pilnīgi visus ādas veidojumus, arī tos, kas ar neapbruņotu aci izskatās pavisam nevainīgi. "Tātad jārēķinās ar izģērbšanos vismaz līdz apakšveļai. Ja tiks pamanīts kāds aizdomīgs veidojums, atbilstoši labas klīniskas prakses prasībām ārsts to nobildēs, saglabās un piedāvās atkārtotu tikšanos pēc aptuveni trīs mēnešiem, lai salīdzinātu, vai ir izmaiņas," norāda Raimonds Karls.

"Reizēm iesakām veidojumu novērot. Ja pazīmes nav pārliecinošas, varam lūgt ierasties uz atkārtotu vizīti pēc trim četriem mēnešiem – tas ir pietiekami ilgs laiks, lai veidotos izmaiņas, bet vienlaikus – pietiekami īss, lai neielaistu procesu. Tāpat, ja dzimumzīme ir traumēta, vispirms lūgsim pacientu sadziedēt brūci un pēc tam atgriezties, lai varētu adekvāti izvērtēt sīkās struktūras. Ja pa virsu ir krevele, mēs, dermatologi, nevaram saskatīt, kas ir zem tās," skaidro Anda Apine.

Ja jau uzreiz ir skaidrs, ka veidojums tiešām ir čābīgs, tad ārsts piedāvās veikt ādas biopsiju, un atkarībā no kompetences dermatologs to var izdarīt pats, nosūtīt pie ķirurga vai caur zaļo koridoru pie onkologa.

"Griežot ievērojam atkāpes, lai iespējami plašākā joslā izņemtu potenciāli migrējušas šūnas. Gribu uzsvērt – vispirms veidojums tiek izņemts, lai uzstādītu diagnozi un saprastu, cik dziļi ieaudzis vēzis, un tikai pēc tam plānojam tālāku operāciju," skaidro daktere Apine. Melanomas gadījumā nedrīkst nogriezt tikai gabaliņu no veidojuma, tāpēc veic tā saukto ekscīzijas biopsiju, veidojumu izgriežot ar nelielām atkāpēm. Ja pārbaudot izgrieztos audus apstiprinās aizdomas par ļaundabīgu audzēju, tiek operēts otrreiz – šoreiz jau ar plašākām veselo audu malām. "Divi soļi tiek ievēroti tāpēc, lai bez vajadzības neveidotu rētu, kas var radīt estētiskus vai funkcionālus ierobežojumus. Tomēr jāatceras, ka ar biopsiju viss nebeidzas. Reizēm pacienti pazūd – domā, dzimumzīme izgriezta, un ar to viss ir atrisināts, bet – ir jānoskaidro rezultāti!" mudina dermatoloģe Anda Apine.

Bailēs no skalpeļa cilvēki mēdz izdomāt, ka labāk aizdomīgu vai vienkārši traucējošu dzimumzīmi noslīpēt ar lāzeru, un reizēm ar tādu ieteikumu grēko arī ārsti. Taču pigmentētas dzimumzīmes nekādā gadījumā nedrīkst piesaldēt vai dedzināt ar lāzeru, kur nu vēl nodarboties ar pašārstēšanos!

"Pirms jebkura veidojuma noņemšanas tas ir jāpārbauda ar dermatoskopu, un tad ārsts ieteiks piemērotāko metodi. Pigmentētas dzimumzīmes ar lāzeru nedrīkst noņemt ne tādēļ, ka tādā veidā varētu izprovocēt vēzi, bet tāpēc, ka veidosies rēta un pigments atjaunosies, bet – būs neregulārs. Šādu dzimumzīmi turpmāk būs daudz grūtāk novērot. Ar lāzeru dzimumzīme tiek noslīpēta līdz ādas līmenim, bet pigments atrodas arī nedaudz dziļāk. Tāpēc, ja dzimumzīme traucē un ārsts ir apstiprinājis, ka tā ir labvēlīga, labāk ir izgriezt. Izņemtos audus praktiski vienmēr sūtām uz laboratoriju, lai būtu pavisam droši, ka nekas slikts nav bijis. Turklāt, lai izņemtu pigmentu, sanāk iedobe, un tad veidojas iegrimusi rēta un vairs nav estētiskā efekta, uz ko cerējis pacients. Par gaišajām dzimumzīmītēm, teiksim, par hidropapilomām, hidromām, dermālajiem nēvusiem varētu būt cits stāsts, jo tie ir bez pigmenta, un tādu ādas veidojumu noņemšana ar lāzeru vēl būtu pieļaujama," skaidro daktere Apine.

"Pat ja veidojums izskatās pēc banālas kārpas, nevajadzētu pielietot mājas ķirurģiju, mēģinot kaut ko izknibināt vai izgriezt ar manikīra instrumentiem. Arī strutenes sulu nevajag smērēt. Kas tik dzīvē nav redzēts! Pacienti izmanto gan akumulatora šķidrumu, gan dažādas skābes – sālsskābi, slāpekļskābi, pat sērskābi pilina! Uz veidojumiem, kam ir šaura pamatnīte, uzmet mata vai zīda diega cilpu, cenšoties nosiet veidojumu, un, kad tas nav līdz galam nosiets, kļūst zili melns, strauji izaug, tad kreņķi ir vēl lielāki, nekā sākumā," liecina Raimonda Karla pieredze. "Tāpat ādas veidojumus nevajadzētu smērēt ar jodu vai mazgāt ar ūdeņraža pārskābi. Vislabākais – nomazgāt ar ziepēm un ūdeni, ļaut veidojumam mieru un parādīt ārstam."

Kad cilvēks pēc saviem neveiksmīgajiem eksperimentiem nāk pie ārsta, vispirms jāsagaida, kamēr traumētais veidojums sadzīst, citādi arī ar dermatoskopu nav iespējams noteikt tā raksturu. "Ir cilvēki, kuri baidās uzzināt vēža diagnozi, tāpēc veidojumu paslēpj zem plākstera, lai tas netraucētu dzīvot," novērojusi dermatoloģe Anda Apine. "Bet neārstēšanās vai pašārstēšanās noved pie ļoti novēlotas diagnozes – kad pacients beidzot atnāk pie ārsta, veidojums pārvērties masīvās čūlās vai mitrojošos, asiņojošos bumbuļos, un tad prognoze ir būtiski sliktāka."

Raksts "Neglītais pīlēns – ādas vēzis" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta "Neglītais pīlēns – ādas vēzis" saturu atbild Melanomas pacientu atbalsta biedrība "Soli priekšā melanomai".