Pēcdzemdību depresija ir visizplatītākais psiholoģiskais stāvoklis pēc dzemdībām, un tam var būt kaitīga ietekme uz abu vecāku un zīdaiņa veselību. Kā secināts 2021. gadā veiktajā pētījumā "Mapping global prevalence of depression among postpartum women" pēcdzemdību depresija konstatēta 17,22 procentiem pasaules sieviešu. Pētījumā galvenokārt secināts, ka katra piektā sieviete saskaras ar pēcdzemdību depresiju, kas var sākties pirmā gada laikā pēc dzemdībām un turpināties vairākus gadus. Jānorāda, ka pēcdzemdību depresija iespējama kā sievietēm, tā arī vīriešiem. Par to, kas ir pēcdzemdību depresija un kā savlaicīgi no tās sevi pasargāt, skaidro Rīgas Dzemdību nama sertificēta psiholoģe un vecmāte Laila Laganovska.
Pēcdzemdību depresijai ir ļoti daudz un dažādu definīciju, bet tai raksturīga nomāktība, daudz negatīvu domu, nogurums, aizkaitināmība un bezcerības sajūta, kuru atpazīt uzreiz ir ļoti grūti. Ja mēs runājam par sievieti, jauno māmiņu, tad iedomāsimies, ka sieviete deviņus mēnešus ir iznēsājusi mazuli, ķermenī šajā laika posmā ir notikušas ļoti daudzas un dažādas pārmaiņas. Pēc šī perioda notiek dzemdības, pēc kā ģimenē ir ienācis mazulis. Pirmajās dienās pēc dzemdībām sieviete no vienas puses jūtas laimīga, tomēr no otras puses arī sagurusi, jo ķermenim ir nepieciešams kāds laiks, lai tas atjaunotos un būtu spēka pilns. Pilnīga normāla parādība ir arī skumjas, kas ir gandrīz visām māmiņām, tomēr jānorāda, ka tā nav pēcdzemdību depresija, skaidro Laganovska.