Šie jaunieši nevar vai ar lielām grūtībām paveic tās ikdienas darbības, kas no viņiem tipiski tiktu sagaidītas. Piemēram, pusaudzis nevar piecelties no gultas, bieži kavē vai neapmeklē skolu, atrodas pastāvīgos konfliktos ar saviem ģimenes locekļiem, ir gandrīz pilnībā izolējies no saviem draugiem, interešu izglītības pulciņiem un citām sociālām aktivitātēm. Tam klāt var nākt agresija, domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumi, atturīga, izvairīga uzvedība un citi simptomi. Šobrīd psihiatra pakalpojumu saņem jau katrs trešais PRC klients, un šī gada pirmajos četros mēnešos psihiskā veselības stāvokļa dēļ slimnīcā bija jāievieto divas reizes vairāk pusaudžu nekā pērn visa gada laikā.
Līdzīgi rādītāji ir arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieka un psihiatra Ļeva Poluņina un viņa kolēģu veiktajā pētījumā par tendencēm BKUS psihiatrijas pacientu raksturojumā Covid-19 pandēmijas laikā. Apkopotie dati norāda uz pieaugošu tendenci neatliekami uzņemamo pacientu skaitā, tieši pusaudžu vecuma grupā. Līdzīgi arī kolēģi slimnīcā arvien biežāk ir novērojuši bērnu un pusaudžu depresiju, sevis ievainošanu ar asiem priekšmetiem vai tīšu saindēšanos.
Par laimi, lielākā daļa pusaudžu nav un nebūs ne PRC, ne BKUS Psihiatrijas klīnikas apmeklētāji, tādēļ, lai runātu par Covid-19 ietekmi uz Latvijas pusaudžiem, mums ir jāskatās dati no ģenerālās populācijas jeb dati par parastiem bērniem, kuriem šobrīd klājas, kā pusaudži parasti saka: "normāli".
Šis pētījums apstiprina arī PRC un BKUS novērojumus saistībā ar pusaudžiem, kuri ir vērsušies pēc palīdzības. Pētījuma dati liecina, ka, lai gan kopumā pusaudži pandēmiju pārdzīvojuši salīdzinoši viegli, tomēr ir pusaudžu grupas, kuras pandēmija ietekmējusi spēcīgāk. Iezīmējas tendence, kas norāda, ka tiem bērniem, kuriem pirms pandēmijas bija tikai nelielas grūtības (piemēram, paaugstināta trauksme, grūtības socializēties, uzvedības traucējumi un citas eksternalizētas un internalizētas problēmas), pandēmijas ietekmē stāvoklis strauji pasliktinājās.
Šobrīd vērojama situācija, ka šie pusaudži ar "lielu vilni" ir kļuvuši par PRC un BKUS klientiem.
Ņemot vērā iepriekšminētos datus, ir svarīgi domāt, ko varētu darīt, lai pusaudžu situāciju Latvijā uzlabotu un lai viņiem nebūtu nepieciešama speciālistu palīdzība. Šobrīd, vairāk nekā jebkad, ir nepieciešams stiprināt pirmo fronti mentālās veselības profilaksē – sociāli emocionālo prasmju attīstīšanu skolās.
Iepriekšminētā pētījuma dati parāda, ka šo prasmju mācīšana audzināšanas stundās pēc pierādījumos balstīta un pētnieciski pamatota modeļa kalpo kā aizsargs mentālās veselības grūtībām pilnībā visiem skolēniem. Tas samazinātu slodzi, kuru šobrīd uz saviem pleciem ir uzņēmušies Pusaudžu resursu centra, BKUS un citi mentālās veselības speciālisti Latvijā. Nemaz nerunājot par to, ka šādu prasmju mācīšana palielina skolēnu akadēmisko sniegumu, veicina pozitīvu skolas iekšējo klimatu un kopumā uzlabo skolēnu uzvedību un attieksmi (Murray & Malmgren, 2005; Payton et al., 2008; Zins et al., 2004). Te gan noteikti ir vērts atcerēties, ka ne tikai izglītības iestādēs, bet arī bērna ģimenē notiek emocionālo prasmju apguve. Starptautiska zinātniska projekta īstenošanas gaitā Latvijas Universitātes un citi Eiropas zinātnieki un praktiķi ir izstrādājuši rokasgrāmatu ar praktiskiem padomiem, kas var noderēt gan izglītības iestāžu darbiniekiem, gan var būt kā palīgs vecākiem garīgās veselības stiprināšanai ģimenēs. Rokasgrāmata sniedz atbalstu vecākiem audzināšanas aspektos, palīdzot izprast kā izrādīt mīlestību ikdienā, kā efektīvi pieskatīt un disciplinēt, kā būt labam paraugam savam bērnam un kā pēc iespējas labāk sadarboties ar izglītības iestādi.
Paralēli ir svarīgi stiprināt gan Pusaudžu resursu centra, gan Bērnu slimnīcas kapacitāti, lai pusaudži, kuri ir saskārušies ar nopietnām grūtībām pēc pandēmijas, un viņu ģimenes varētu savlaicīgi saņemt profesionālu palīdzību. Šodien rindā uz PRC pakalpojumu gaida 519 pusaudži visā Latvijā, un tas nozīmē, ka palīdzību viņi saņem novēloti. Turklāt pusaudžu mentālās veselības stāvoklim kļūstot arvien smagākam, ir nepieciešams veicināt speciālistu kvalifikācijas celšanu, jaunu, pierādījumos balstītu terapijas metožu ieviešanu, kā arī attīstīt programmu un pakalpojumu klāstu kopumā.
Rūpes par bērniem nav tikai atsevišķu iestāžu vai organizāciju ziņā. Ļoti būtiski ir apzināties, ka tikai sadarbojoties, savstarpēji atbalstot bērnu, kuram ir grūtības, un strādājot tandēmā ar ģimeni var tikt sasniegti vislabākie rezultāti.
Lai vērstos pēc palīdzības, sazinies ar Pusaudžu resursu centru:
Psiholoģiskā atbalsta tālrunis pusaudžiem un viņu tuviniekiem/ PRC klīnisko psihologu konsultācijas: +371 25737636 (strādā arī "Whats App"). Darba laiks no pulksten12 līdz 19 darba dienās. Anonīmi un bez maksas. Sarunā ar speciālistu tiks izvērtēta situācija un, ja nepieciešams, piedāvātas papildus konsultācijas klātienē vai attālināti pie PRC speciālistiem.
Rīgā – tālrunis +371 29164747; e-pasts info@pusaudzucentrs.lv
- Jelgavā – tālrunis + 371 27323238; e-pasts jelgava@pusaudzucentrs.lv
- Liepājā – tālrunis +371 26623422; e-pasts liepaja@pusaudzucentrs.lv
- Rēzeknē – tālrunis +371 27313138; e-pasts rezekne@pusaudzucentrs.lv
- Valmierā – tālrunis +371 26433366; e-pasts valmiera@pusaudzucentrs.lv
- Ventspilī – tālrunis +371 25458111; e-pasts ventspils@pusaudzucentrs.lv
- Daugavpilī – tālrunis +371 25635533; e-pasts daugavpils@pusaudzucentrs.lv
Noderīgi video un citi materiāli gan pusaudžiem, gan vecākiem ir pieejami Pusaudžu resursu centra vietnē "Pusaudzucentrs.lv" vai centra "Facebook" un "Instagram" kontos.
Izmantoti dati no:
- Pusaudžu resursu centra iekšējās statistikas dati
- Garīgās veselības veicināšana skolās: longitudināls pētījums pandēmijas laikā
- Dr. psych. asoc. prof. Ieva Stokenberga, Dr.psych. prof. Baiba Martinsone
- Latvijas Universitāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.
- Trends in pediatric psychiatric inpatient characteristics during the COVID 19 pandemic at Children's Clinical University Hospital, Riga, Latvia.
- Poluņins Ļevs1,2, Matīss Linde1, Diāna Lismane1, Madara Krišjāne1, Nikita Bezborodovs1,2
- 1Rīga Stradiņš University, Riga, Latvia
- 2 Children's Clinical University Hospital, Riga, Latvia
Atsauces
- Murray, C., & Malmgren, K. (2005). Implementing a teacher–student relationship program in
- a high-poverty urban school: Effects on social, emotional, and academic adjustment and lessons learned. Journal of school psychology, 43(2), 137-152.
- Payton, J., Weissberg, R. P., Durlak, J. A., Dymnicki, A. B., Taylor, R. D., Schellinger, K. B., &
- Pachan, M. (2008). The Positive Impact of Social and Emotional Learning for Kindergarten to Eighth-Grade Students: Findings from Three Scientific Reviews. Technical Report. Collaborative for Academic, Social, and Emotional Learning (NJ1).
- Zins, J. E., Weissberg, R. P., Wang, M. C., & Walberg, H. J. (2004). The scientific base linking
- social and emotional learning to school success. Boys in Schools Bulletin, 7(2), 34-43.