Kādēļ nav ieteicams izteikt komplimentus bērnam par viņa izskatu

Tāpat, koncentrējoties uz to, kā mūsu ķermenis padara dzīvi īpašāku un citādāku, tavs bērns iemācīsies novērtēt ne tikai savas, bet arī citu īpašības, norāda speciālisti informatīvajā materiālā "Palīgs vecākiem ceļā uz pārliecību. Kļūsti pašpārliecināts un palīdzi tādiem būt arī jauniešiem tavā dzīvē", kas publicēts "Centrs Dardedze" mājaslapā.

Kādēļ ir svarīgi ar bērnu runāt par viņa ķermeņa spējām? Pret savu ķermeni paustās attieksmes un uzvedības izveide aizsākas bērnībā. Pētījumi liecina, ka bērnam trīs gadu vecumā jau radusies pārliecība, ka būt tievam ir labi, bet resnam – slikti, un līdz 10 gadu vecumam veidojas negatīva attieksme pret vizuālām atšķirībām, kā, piemēram, rētām uz sejas.

Ir novērots, ka mazi bērni savā starpā apspriež ķermeni, tā aprises, formu, ādas krāsu, matu struktūru un sejas vaibstus. Neskatoties uz to, pētījumi liecina, – ja pareizi izsakāmies, sarunas par ķermeņa tēlu mazam bērnam nav kaitējošas.

Labākais veids, ka runāt par ķermeni, ir nevis izskata, bet gan tā spēju apspriešana, ieskaitot maņas, radošās un intelektuālās izpausmes, kā arī kustības. Ja par šo runā no agra vecuma un bieži, vari palīdzēt attīstīt bērna pašvērtējumu un mazināt risku, ka nākotnē viņš varētu uztraukties par sava ķermeņa izskatu.

Mērķis ir panākt, ka viņš spēj novērtēt savu ķermeni, ka ir pateicīgs par to un respektē to ne tikai tā izskata dēļ. Ja bērns zinās, kā attiekties pret savu ķermeni no tā iekšpuses (kā tas jūtas un ko tas spēj paveikt), nevis no tā ārējā izskata, tad ir lielāka iespējamība, ka viņš novērtēs un rūpēsies par savu ķermeni arī tad, kad būs pieaudzis.

Ķermeņa tēla eksperte un divu bērnu mamma Dr. Stefānija Damiano saka: "Es ar saviem bērniem runāju par to, cik brīnišķīgs ir mūsu ķermenis, jo tas spēj paveikt daudz lietu. Dažkārt jautāju: "Ko tavs ķermenis tev šodien palīdzēja izdarīt?" Vari arī rādīt piemēru, stāstot bērnam par savu ķermeni un to, ko tas ļāvis tev paveikt.

Ķermeņa tēla eksperte un trīs bērnu mamma Dr. Zalī Jāgere piebilst: "Mani bērni visnepiemērotākajos brīžos paceļ manu kreklu un jautā, kādēļ mans vēders ir tik ļodzīgs kā ļumīgs. Šis ir lielisks brīdis, lai rādītu piemēru, kā novērtēt ķermeņa funkcionalitāti. Bet ir noderīgi jau laikus sagatavot atbildes, jo kādam tas varētu sagādāt grūtības. Ja par savu ķermeni izteiksies pozitīvi, arī tavi bērniem sekos tavam piemēram: "Mans kustīgais vēderiņš palīdz man nodrošināt tev mīkstu un patīkamu vietiņu siltiem un mīļiem apskāvieniem," vai "Manas spēcīgās kājas ļauj man pietupties, lai paceltu visas tevis atstātās rotaļlietas."

Komplimentu izteikšana par to, cik skaisti bērns izskatās, dažiem vecākiem ir dabiska lieta, un tas ir pieņemami, taču centies to līdzsvarot ar komplimentiem par īpašībām un talantiem. Daudzi domā, ka komplimentu izteikšana par bērna izskatu palīdzēs celt viņa pašvērtējumu, tomēr, to darot pārlieku bieži, tiek kultivēti nereāli skaistuma ideāli, kas savukārt liek bērnam domāt, ka viņa izskatam piemīt liela vērtība. Ar šādu vēstījumu viņi saņem sociālajos medijos, grāmatās un no vienaudžiem, tāpēc citu īpašību izcelšana palīdzētu rast līdzsvaru.

Katrs ķermenis neatkarīgi no tā spējām vai izskata, ir cieņas, apbrīnas un novērtēšanas vērts. Tu vari iedrošināt savu bērnu būt pateicīgam, piemēram, par:

Sniedz bērnam iespēju novērtēt sava ķermeņa spējas, nevis tā izskatu. Liec uzsvaru uz īpašībām, kas padara tavu bērnu citādāku, norādot, ka ikvienam ir unikālas spējas un īpašības – tas padara cilvēkus tik lieliskus.

Iedrošini bērnu izteikt ko labu par sevi, norādot, ka šī īpašība vai iezīme ir viņa superspēja. Piedāvā viņam pierakstīt dažādus pozitīvus izteicienus, kurus sev atgādināt, sākot teikumu ar: "Es esmu…",
piemēram, "Es esmu apķērīgs, gādīgs un jautrs!" vai "Es esmu lielisks, drosmīgs un spēcīgs!", vai katru vakaru pirms došanās gulēt pasakiet, par ko esat pateicīgi savam ķermenim.

Ja citi izsaka piezīmes par tava bērna izskatu, savā atbildē vari iekļaut pamācošu ziņu. Piemēram, šādi: "Mēs varētu apspriest nevis izskatu, bet daudz interesantākas tēmas. Vai zināji, ka […]? Es nesen iemācījos […]. Un […] tas padevās lieliski!". Šādi tu mierīgā veidā iedrošini ne tikai savu bērnu, bet arī apkārtējos, ka sarunas nevajag veidot par un ap izskatu.

Varētu šķist nozīmīgi ar bērnu apspriest viņa svaru dažādu veselības apsvērumu dēļ. Taču ir pierādīts, ka svara kritizēšana vai iedrošināšana to nomest ir bērnam kaitīga, kā arī liek viņam kļūt neapmierinātam ar savu ķermeni, izraisa ēšanas traucējumus un veicina pieņemšanos svarā. Runājot par veselību, svaram nevajadzētu būt tik nozīmīgam. Drīzāk jārunā par veselīgiem paradumiem. Pasniedz veselīgus paradumus kā jautras, kolektīvas ģimenes aktivitātes, piemēram, došanās kopīgās pastaigās dabā vai krāsām bagātu un dažādu ēdienu iekļaušana ēdienkartē.

Ja bērns runā par savu ķermeni, piemēram, saka, ka viņš ir pārāk resns/īss/tumšs/neglīts, centies izvairīties no ierastā mierinājuma, norādot, ka viņš tāds nav. Tā bērns saprot, ka tas ir "slikts" izskats un sava izskata mainīšana (piemēram, svara nomešana) ir kas labs. Tā vietā koncentrējies uz īpašībām, kas padara tavu bērnu brīnišķīgu, piemēram, tauki nav nekas slikts, bet nepieciešami mūsu siltumam un enerģijas uzkrāšanai, lai mēs varētu dzīvot.