"Emocijas nevar noturēt, un emocijas nevajag noturēt," intervijā "Radio SWH" raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi" saka režisore, producente, komunikācijas eksperte un aģentūras "Luka" vadītāja Inese Lukaševska. "Emocijas ir mūsu gadsimta degviela, un to dēļ mēs dzīvojam," viņa uzskata, piebilstot, ka likteni nevajadzētu uztvert kā tādu kaimiņieni, kas katru dienu klauvēs pie durvīm, bet gan – iet un pašam to meklēt.
Producente, kuras vadītā aģentūra pavisam nesen prestižajā Kannu festivālā "Heavent Award" ieguva konkursa galveno balvu, uzskata, ka šobrīd esam ļoti piekusuši no falšām emocijām: "Mēs esam tik ļoti aizmirsuši ieskatīties cilvēkiem acīs, pat tuvākajiem acīs un paprasīt: "Kā tev iet? Nē, bet – kā tev tiešām iet?" Nevis tā, ka tu satiec kolēģi koridorī: "Kā tev iet?" un tu jau skrien, negaidot atbildi." Viņa ir pārliecināta, ka meklējam emocijas tur, kur to nemaz nav.
"Pozitīvas emocijas vajag akumulēt, jo mēs ļoti bieži pret likteni attiecamies kā pret kaut kādu kaimiņieni, kas katru rītu ar ruļļiem galvā klauvēs pie durvīm. Nu, neklauvēs viņš pie durvīm, tev pašam viņš ir jāiet meklēt," saka Lukaševska. "Ar tām emocijām tāpat – tad, kad mēs satiekam to cilvēku, mēs gribam viņam pateikt, piemēram: "Tu man esi ļoti dārgs!" vai "Es tevi mīlu." Mēs: "Ai, labi – rīt." Bet rītdiena pienāk cita, tad ir cita emocija, vairs nav tas mirklis, un tu viņu nevari noķert atpakaļ."
Tāpēc producente sevi sauc par īstenu emociju cilvēku. Viņa atceras, kad strādājusi televīzijā, domājusi – pienācis brīdis sevi mainīt ekspresīvo sejas izteiksmju dēļ, kas atklāj visas emocijas un izskatās ne visai zolīdi. "Tagad es kontrolēšu savu mīmiku un kā es izskatos. Pēc kaut kāda laika man apnika. Es nodomāju: "Priekš kam?" Pilna pasaule zombijiem, priekš kam man arī tādam jābūt. Tā es izdomāju, ka es gribu būt vienkārši es," viņa atzīst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
