Veselības apdrošināšanas polises: joprojām dzīvojam 2006. gadā

Apdrošinātāji novērojuši, ka šogad pirmo reizi pēc ilgāka laika posma darba devēji neuzlabo darbinieku veselības apdrošināšanas polisi, bet cenšas to saglabāt vismaz iepriekšējā līmenī. Un tas nav skopums, bet pielāgošanās situācijai, jo likumā noteiktais limits nav celts 18 gadus, it kā kāds būtu "nejauši" aizmirsis par šādu ierobežojumu. Bet tā nav, viss notiek apzināti un valsts labā.

Veselības apdrošināšanas polises iegāde ir visai piņķerīga padarīšana, tāpēc varbūt labi vien ir, ka darbinieki par to zina tikai tik, cik saņem glīto plastikāta kartīti un noskaidro polises segumu. "Aisberga" neredzamajā daļā paliek likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas ietekmē visu "pasākumu".

Likums nosaka: "No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz (..) veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 426,86 eiro gadā." Ko tas nozīmē? To, ka darba devējs ir tiesīgs iegādāties veselības apdrošināšanu saviem darbiniekiem par jebkuru summu, taču, ja polises cena pārsniedz noteikto neapliekamo summu – 426,86 eiro gadā –, par starpību ir jāmaksā nodoklis, ko nosaka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. pants.