Laist bērnu skolā šogad vai nākamgad – daļa vecāku ir šādas dilemmas priekšā. Runājām ar vecākiem, kuri izvēlējušies ar skolas gaitām nesteigties, uzrunājām skolotāju ar pieredzi un psiholoģi, lai uzzinātu viņu skatījumu.
Konstantīna Kuzikova jaunākās meitas vārds ir Angelīna, viņa pati gan saka, ka ir "Angelok" (eņģelītis – tulk. no krievu valodas). "Reiz viena draudzene tā par viņu pateica, un tagad tikai tā arī ir," pasmaida tētis. "Viņa ir ļoti sabiedriska, bet, tiklīdz jātiekas ar nepazīstamiem cilvēkiem, tā stāv klusu," viņš stāsta.
Tieši rakstura īpašības ir viens no aspektiem, kas, viņaprāt, ir jāņem vērā, izšķiroties, vai bērns ir gatavs uzsākt skolu. "Ir ļoti būtiski saprast, vai cilvēks ir gatavs skolai. Piemēram, kad vecākā meita Anna mainīja skolu, jā, viņai tas nācās emocionāli grūti, taču viņa to ļoti ātri pieņēma. Savukārt jaunākajai meitai bija trīs bērnudārzi, un tikai trešajā viņa iejutās (tādēļ arī tos mainījām). Un arī – pirmajā gadā viņa pasākumos sēdēja maliņā, kā tāds "nabaga bērniņš, kuru neviens nemīl". Tagad jau, pēc pāris gadiem, viņa pasākumos aktīvi piedalās. Un pat mēģina parādīt savu raksturu – to darbiņu nedarīšu, es negribu. Un citi bērni ir šokā – kā tu drīksti to nedarīt, mēs taču darām! Jaunākajai meitai vienkārši vajadzīgs laiks iejusties. Svešinieku klātbūtnē ierasti aktīvā meitene pieklust. Un es nedomāju, ka viņa nevarētu būt veiksmīgs cilvēks. Tieši otrādi, ja es viņu mēģinātu tagad ielikt standarta rāmjos (piemēram, laist skolā ātrāk), tas varētu neizdoties – un par skolu būtu atmiņas kā par sliktu vietu," argumentē tētis.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
