Īpašības, kas palīdz attīstīt kritisko domāšanu un līdz ar to – gūt panākumus

Kritiskā domāšana ļaus tev pieņemt pārdomātākus un veiksmīgākus lēmumus, nekļūt par dažādu manipulāciju upuri, kā arī ilūziju dēļ nepieļaut postošas kļūdas. Tādējādi šī analītiskā pieeja gluži likumsakarīgi nodrošinās kvalitatīvāku un veiksmīgāku dzīvi, tev krietni vieglāk sasniedzot to, pēc kā tiecies.

Bet, lai apgūtu spēju kritiski domāt, sevī ir jāattīsta virkne konkrētu īpašību. Kādas tās ir, to portālā "Entrepreneur" aplūko eksperti. Lūk, 16 īpašības, kas tev var palīdzēt iemācīties arī kritiski domāt!

Šī ir viena no pirmajām prasmēm, ko var apgūt jau bērnībā. Tā ietver prasmi pamanīt detaļas un ievākt datus, izmantojot dažādas maņas. Līdz ar to mūsu novērojumi noved pie mūsu pašu viedokļa izveidošanās ar daudz dziļāku realitātes izpratni.

Interese pret pasauli un apkārtējiem cilvēkiem – ir daudzu līderu iezīme, kuriem piemīt attīstīta kritiskā domāšana. Ar vecumu mēs pārstājam sekot iedzimtajai zinātkārei, bet tieši tā palīdz būt atvērtiem pret visu jauno un rosina padziļināt savas zināšanas. Lai to attīstītu, neuztver visu kā pašsaprotamu, bet nemitīgi interesējies, kāpēc lietu kārtība ir tieši tāda.

Nav iespējams būt absolūti objektīvam, jo mūs spēcīgi ietekmē mūsu pasaules skatījums un iepriekšējā pieredze. Neraugoties uz to, vienmēr centies maksimāli objektīvāk paraudzīties uz situāciju, paanalizēt to. Koncentrējies uz faktiem un pieejamās informācijas zinātnisko novērtējumu. Centies, lai apkārtējo emocijas un mūsu jūtas neietekmētu tavu argumentāciju un spriedumus.

Tās ir pārdomas par tavu domāšanas procesu struktūru. Pašanalīze sniedz priekšstatu par taviem iespējamiem maldiem, kā arī par to, cik tu esi uzmanīgs. Tas palīdz izpētīt savas visdziļākās domas, jūtas un sajūtas.

Spēja analizēt informāciju ir svarīga jebkurā vecumā: parakstot līgumu, gatavojot atskaites vai biznesa plānus, pat veidojot attiecības ar cilvēkiem. Lai to izdarītu, informācija ir jāsadala pa daļām un jānovērtē, kā tās funkcionē kopā un atsevišķi. Analīzei jābalstās novērojumos pierādījumu vākšanā un novērtēšanā. Tikai pēc tam tu varēsi izdarīt objektīvus secinājumus.

Meklē pierādījumus savām šaubām un pārbaudi, vai konkrētais avots ir pelnījis tavu uzticēšanos. Tas palīdz atpazīt maldīgus priekšstatus, kas bieži paliek nepamanīti un izkropļo mūsu uztveri.

Kas ir visgrūtāk – saprast, kāda informācija ir īpaši aktuāla un nozīmīga konkrētajā situācijā. Visi ienākošie dati sākotnēji var šķist vērtīgi, bet tas ne vienmēr apstiprinās. Padomā, vai informācijas avots ir aktuāls, vai viņš ir objektīvs, vai tas nenovirza no daudz svarīgāka viedokļa.

Mēs ne vienmēr saņemam informāciju, kas izskaidro, ko tas īsti nozīmē. To ir jānovērtē un, pamatojoties uz neapstrādātiem datiem, jāizdara personīgi secinājumi. Un vienlaikus ir jāņem vērā iespējamie notikumu attīstības varianti.

Taču nejauc prasmi izdarīt pieņēmumus, kas balstīti faktos, ar vienkāršiem minējumiem. Piemēram, ja tu izlasi, ka kāds sver 118 kilogramus, tu vari padomāt, ka šim cilvēkam ir liekais svars un slikta veselība. Lai gan, lai izdarītu secinājumus, tev vajadzētu zināt šī cilvēka augumu un ķermeņa uzbūvi.

Spēja līdzi just var šķist lieka kritiskajai domāšanai, jo, redz, sentimentalitāte un emocionalitāte izkropļo mūsu uztveri. Taču bez empātijas mēs uz visu raugāmies tikai no sausu datu un faktu prizmas. Šāds skatījums ātri izplatās visās jomās jomās, un mēs sākam šaubīties par visu.

Lai efektīvi varētu domāt kritiski, ir jāņem vērā arī cilvēciskais faktors. Neaizmirsti, ka situācijās, ar kurām saskaramies, ir svarīgi ne tikai dati, bet arī cilvēki.

Atzīsti savas kļūdas un nepārspīlē savas stiprās puses. Savu vājo un stipro pušu apzināšana ir svarīgs kritiskās domāšanas elements. Tāpēc nenoraidi citu cilvēku viedokli bez apdomāšanās. Centies pamanīt, kad tev nav taisnība, un esi gatavs mainīt savus uzskatus, ja tas ir nepieciešams.

Nesamierinies izmantot tradicionālās metodes tikai tādēļ, ka esi tās ievērojis iepriekš. Meklē saprātīgas atbildes un veidus, ņemot vērā visu pieejamo informāciju. Tāda gatavība izjaukt "status qou" var šķist provokatīva, bet tieši tā ir inovatīvo pieeju pamatā.

Neizdari pārsteidzīgus secinājumus. Katrai situācijai pieej atvērtu prātu un pieņem citu cilvēku uzskatus un domas. Nenostājies kāda pusē, kamēr nezini visus viedokļus. Tas palīdzēs iegūt visaptverošu skatījumu uz konkrēto situāciju.

Neļauj maldiem un ilūzijām tevi mulsināt. Izpēti izplatītākās kognitīvās kļūdas, kuras bieži iezogas argumentācijā un debatēs. Lūk, daži piemēri:

Parasti kreativitāte asociējas ar ideju ģenerēšanu, bet kritiskā domāšana – ar to analīzi un vērtēšanu. Bet radoša pieeja palīdz nestandarta veidā attiekties pret jebkuru problēmu risināšanu.

Nepieķeries standartiem! Ievies jaunas intereses, lai paraudzītos uz lietām no dažādiem skatpunktiem. Eksperimentē un pamēģini sevi ielikt kāda cita vietā.

Problēmas komunikācijā bieži rodas no nespējas novērtēt situāciju vai paraudzīties uz lietām no citas puses. Lai tas notiktu, ir nepieciešama kritiskā domāšana. Tā palīdz pareizi veidot spriedumus un izteikt tos, kā arī sekot sarunas biedra domu gājienam.

Ir svarīgi ne tikai paust savu viedokli citiem, bet arī prast uzklausīt otra cilvēka teikto. Aktīvi iesaistīties sarunā, nevis pasīvi klausīties cilvēkā. Uzdod jautājumus, lai precīzi varētu nošķirt faktus no saviem pieņēmumiem. Centies saņemt iespējami vairāk informācijas un saprast sarunas biedru, iedziļināties sarunas tēmā un precizēt to, kas tev nav saprotams.