LindasR plaukts - 1520
Foto: F64
Jau pāris gadu galvenais veselības aprūpes izaicinājums visā pasaulē ir Covid-19, taču arī citas problēmas nekur nav pazudušas. Onkohematoloģija – dažādas ļaundabīgas asins saslimšanas, ko tautā vienkāršoti dēvē par asins vēzi – nav izņēmums. Diemžēl onkoloģisko asins saslimšanu diagnostikai un ārstēšanai Latvijā ļoti trūkst pietiekama finansējuma, lai varētu strādāt ja ne Eiropas, tad vismaz Baltijas līmenī. Tāpēc īpaši svarīga ir pašu pacientu atbildība pret savu veselību, profilaktiski apmeklējot ārstu vai vismaz savlaicīgi vēršoties pēc palīdzības, ja radusies kāda problēma, un nevilcinot laiku.

Slimība, kas bieži slēpjas


Pateikt, cik pacientu ar onkoloģiskām asins saslimšanām Latvijā ik gadu uzzina savu diagnozi, šobrīd nevaru – pēdējie Slimību profilakses un kontroles centra statistikas dati pieejami vien par 2017. gadu. Diemžēl ikdienas darba pieredze rāda, ka Covid-19 ir krietni pabojājis kopainu un pie ārsta vēršas daudz vairāk pacientu ar ielaistām problēmām. Kaut arī pandēmijas laikā ne brīdi neesam pārtraukuši strādāt un ir bijis pieejams arī "zaļais koridors", primāro pacientu ar vēlīnām saslimšanas stadijām ir kļuvis vairāk, kas, visticamāk, saistīts gan ar pašu pacientu atturēšanos lieku reizi doties ārpus mājas pandēmijas apstākļos, gan mazāku ģimenes ārstu pieejamību. Taču kopumā arī savu 20 darba gadu laikā diemžēl neesmu novērojusi tendenci, ka onkohematoloģijas pacientu skaits samazinātos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!